Ieracies avīzes veidošanā

Visvalža Bulles lomu laikrakstā raksturo dēls Gūrijs

Tuvojas noslēgumam 2024. gads, kas «Bauskas Dzīves» vēsturē izceļas ar apaļu skaitli – laikraksta pastāvēšanas 80 gadiem. Savs gājums avīzes veidošanā bijis Visvaldim Bullem. Viņa personību atmiņās raksturo dēls Gūrijs.

Riskanta dzimšanas diena
Grūti sākt rakstīt par manu tēti. Viņš bija noslēgts, sevī noslēpies, pilnībā nodevies saviem hobijiem, bet varbūt man tikai tā liekas. Nepārprotami, ka viņam ļoti nepatika rupja attieksme pret mazākiem, veciem, slimiem, neaizsargātiem cilvēkiem, sievietēm, bērniem. Viņš prata atšķirt, vai notiekošais satur ļaunumu, vai tā ir nejaušība, neizdevies joks. Ja bija rupjība, pazemošana, tad Visvaldis varēja arī «pa degunu iedot». Jaunībā viņš nodarbojās ar boksu, iemaņas bija.
Tētis nesvinēja savas dzimšanas dienas. 19. novembris bija cieši līdzas Latvijai vēsturiskajam 18. datumam. Padomju varas laikā tāda svinību sakritība varēja smagi kaitēt Visvalža reputācijai, kurai bija stingri nosacījumi, strādājot masu informācijas jomā, kas tolaik bija varas kontrolēta, cenzēta propaganda. Bauskas rajona laikrakstā Visvaldis Bulle strādāja no 1962. līdz 1988. gadam, bija lauksaimniecības nodaļas vadītājs un redaktora vietnieks.

Aizvieto tiesas priekšsēdētāju
Manuprāt, viņš bija pilnībā nodevies preses izdošanai. Gāja līdzi laikmetam, pārmaiņām laikraksta veidošanā ne vien rakstot, bet arī poligrāfiskajā izpildījumā. Mācījās izgatavot avīzes salikumus, palaist tos uz iespiedmašīnām, pārzināja visu ceļu no rakstāmmašīnas līdz avīzes drukāšanai un nodošanai izplatīšanai. Redakcijā pavadīja ilgas stundas, jo bija tāds laiks, kad avīzes klajā nākšanas fakts jāapstiprina redakcijas darbiniekam, un bieži to darīja mans tētis.
Viņš ir strādājis Kārsavas rajona avīzē kopā ar 20. gadsimtā labi pazīstamo Kazimiru Dunduru, kādreizējo Rīgas Preses nama direktoru. Pārceļoties uz Bausku 1962. gadā, Visvalža kolēģis bija Reinis Ādmīdiņš, ilgu laiku viņš strādāja labā tandēmā ar redaktoru Rihardu Grenctālu. Šo kolēģu personības noteikti iespaidoja manu tēti. Atceros, ka viņš ir bijis Kārsavas tautas tiesas priekšsēdētāja amatā uz laiku, kamēr priekšsēdētājs atradies atvaļinājumā. Makašēnos viņš strādājis par matemātikas, zīmēšanas un rasēšanas skolotāju. Makašēnos viņš arī ieskatījās manā mammā Elvīrā.