Pēdējos mēnešos aktualizējusies ideja par Daugavas savienošanu ar Dņepru, tādējādi izveidojot kanālu. Pa to kuģi no Baltijas jūras varētu nonākt Melnajā jūrā. Tas arī dotu iespēju izveidot kuģu ceļu uz Kaspijas jūru.Izveidota biedrība «Jaunais zīda ceļš», kuras valdē ir arī baušķenieks Māris Straumanis. Kopš janvāra beigām biedrība sākusi parakstu vākšanu. Ar savu parakstu iedzīvotāji apliecinās aicinājumu rīkot referendumu par projekta «Daugava – Latvijai» realizāciju. Vairāk par šo ieceri «Bauskas Dzīvei» stāsta biedrības ģenerālsekretārs Valērijs Štamers un valdes loceklis Jānis Štamers. Domā gūt 14 miljardus latuProjekts «Daugava – Latvijai» paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdensceļa izveidi, kas savienotu Baltijas, Melno un Kaspijas jūru. Kuģi pārvietotos pa Daugavu, Dņepru un Volgu. J. Štamers Daugavu sauc par visas tautas īpašumu, tās krastos mīt puse Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc arī izvēlēts šāds ceļš – parakstu vākšana tautas referenduma sarīkošanai. Sabiedrībai ir jāizvēlas – saglabāt Daugavu kā «skaistu, zaļu aplūkojamu bildi vai izmantot tās resursus valsts ekonomikas glābšanai».Projekts paredz Latvijā uzbūvēt trīs hidroelektrostacijas, vienu pie Daugavpils, divas lejup pa upi. Pašlaik esošajās HES nepieciešams rekonstruēt slūžu ceļus. Kuģošanas vajadzībām atsevišķās vietās upes gultni nepieciešams padziļināt līdz sešiem metriem. Projekta ietekmes uz vidi izvērtējums varētu sniegt atziņas par kanālu izbūvi, piemēram, lai pasargātu no izpostīšanas slavenos Daugavas lokus pie Krāslavas.Biedrība veikusi arī projekta izmaksu, iecerēto kravu plūsmas aprēķinus. Izpētes veikšanai nepieciešami 40 miljoni eiro, to finansēs iesaistīto valstu privātie uzņēmēji, investori. Nodokļu maksātāju naudu izmantot nav paredzēts. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro. To īstenot autori iecerējuši vairākos etapos. Posmā līdz Vitebskai kopā ar trim HES Latvijā plānots četras HES uzbūvēt Baltkrievijā. Līdzīgi saplānota arī turpmākā projekta īstenošana. Autori prognozē iespējamo peļņu. Realizējot projektu pilnībā, pēc 2023. gada Latvijas budžetā varētu ieplūst aptuveni 14 miljardi latu.«Lai krējumu nenosmeļ citi»Aprēķināts arī, ka 2016. gadā, kad pirmais etaps būtu pabeigts, kravu plūsma pa to būtu 43 miljoni tonnu. J. Štamers uzsver, ka savulaik ES pieņēmusi direktīvu, tā paredz līdz 2010. gadam Eiropas iekšējos ūdensceļus savienot ar Krievijas iekšējiem ūdeņiem. Viņš arī uzsver, ka starptautiskais atbalsts šim projektam esot, Baltkrievijā dažos posmos jau sākta tā īstenošana.«Tautai jāsaprot, cita ceļa, kā glābt tagad nīkstošo Latvijas ekonomiku un dot tai ilgspējīgas attīstības modeli, nav. Savulaik ar visas tautas atbalstu tika īstenots Ķeguma HES projekts, tagad ir jauna iespēja. Ja mēs to neizmantosim, aktivizēsies ārzemju kompānijas un beigsies viss, kā daudz kas līdz šim Latvijā – krējumu nosmels citi,» uzsver V. Štamers.Par iespēju tikties ar projekta autoriem lasiet laikraksta 9. lappusē.***«Bauskas Dzīvei» savu viedokli par šo projektu gatavo arī Eiropas Parlamenta deputāts, Transporta un tūrisma komitejas loceklis Roberts Zīle. Aicinām vietējos uzņēmējus, iedzīvotājus arī laikrakstam paust savas domas par šo «Daugavas rakšanu».
