Apritējis pusgads, kopš novada pagastos sākuši darbu pārvaldnieki. Dažviet šos pienākumus nosacīti turpina pildīt bijušie izpilddirektori.Taču Mežotnē, Vecsaulē, Ceraukstē šajos amatos ir cilvēki, kuri līdz šim pašvaldības darbā nav bijuši iesaistīti. Daļēji tas attiecināms arī uz Brunavas pagastu.Pērn sākot darbu, pārvaldniekiem nācās vairāk vai mazāk turpināt pagastos iesākto. Tomēr novada vadības nostādne jau tad bija – samazināt uzpūstās štatu vietas, pārskatīt algu likmes. Dažviet tas izdevās, citi pretspara priekšā padevās. Taču patiesā iespēja sevi apliecināt pārvalžu vadītājiem bija, sastādot šī gada budžetu.Regulāri cenšoties sekot pārvaldnieku darbam, uzklausot deputātu, novada administrācijas viedokli, izveidojies savs secinājums par viņu darba stilu, metodēm. Pārvaldnieki strādā – tas ir nepārprotami. Vienam strādāšana rit raitāk, cita darba metodes, šķiet, joprojām līgani peldas trekno gadu mērcē. Jaušams, ka Mežotnes, arī Vecsaules pagasta vadītāji nākuši no uzņēmēju vides. Tādējādi viņu spriedumi par naudas līdzekļu apriti, par taupīgu saimniekošanu ir krietni reālāki nekā savulaik pagastu padomēs siltajos amatos sēdējušiem.Kā vēroju, vislielāko padoto pretestību dažādām ar taupību saistītām reformām nākas izjust Brunavas pagasta pārvaldniecei. Agrāko gadu bezatbildības gars dažu darbinieku apziņā te jo īpaši dziļi iesēdies. Ceraukstes pagasta jaunajam vadītājam veco kārtību salauzt izdodas nedaudz labāk.No malas nepamanīta nepaliek arī attieksme pret vienu otru pārvaldnieku kā pret savējo, draugu. Lietišķas darba attiecības veidojot, šo distanci ievērot nav viegli, visiem tas neizdodas.
