Izveidot Stelpes pamatskolu par laikmetīgu, pagasta sabiedrībai atvērtu izglītības un kultūras iestādi – tāds ir projekta «Kopā būšana» mērķis. Izvirzīti galvenie uzdevumi: dažāda vecuma iedzīvotāju grupām piedāvāt saturīgi pavadīt brīvo laiku; aktivizēt kultūras dzīvi pagastā; veicināt iedzīvotāju vēlmi socializēties un pašizglītoties.Pati grūtākā bija skolas telpu sadalīšana un plānoto pulciņu laiku grafika izveide. Stelpes pagastā vienīgā lielā zāle (un tā pati tikai vārda pēc tiek saukta par lielo) ir pamatskolā, bet mūsu sabiedrisko organizāciju centriņš sastāv no trīs pārdesmit kvadrātmetrus lielām istabiņām.Vingrošanu, līnijdejas, tautas dejas, dramatiskā teātra studijas un sieviešu ansambļa nodarbību laiku rēķinājām, skaitījām un plānojām tā, lai visi godīgi var izmantot skolas zāli. Ar pārējiem pulciņiem bija vienkāršāk – jau pirmajās nodarbībās novembrī pasniedzēji un dalībnieki ātri vienojās par laiku, kad sanākt kopā. Angļu sarunvalodas un informācijas tehnoloģiju pulciņi sakomplektējās zibenīgi. Mākslas studijas nodarbībās vispirms tika šķirstītas lielas, skaistas grāmatas un dalībnieki bez steigas izvēlējās tīkamākās nākotnē apgūstamās tehnoloģijas.Samērā piesardzīgi tika uzlūkota līdz šim nedzirdētā «Dzīves skola», tomēr pulciņa vadītāja, uzrunājot uz pirmo nodarbību sanākušos, prata ieinteresēt un aizraut mācīties gribētājus. Tā jau ir apgūtas gan klasiskās galda manieres, gan ābolu cepšana glazūrā, gan apģērbu krāsu kombinācijas, gan kanapē radīšanas brīnumi.Uz tādu specifisku apmācību kā ģitārspēles pamati sākotnēji bija tikai pāris drosmīgo, kas vēlējās izmēģināt spēkus un pārbaudīt talantu. Bet nu jau vairākas interesentes (vecumā no 15 līdz 40 gadiem) svētdienas pusdienlaikā ieloka pirkstus un balsis Stelpes pagasta nevalstisko organizāciju telpās, tautā saukta par NVO centru. Pievienojas arī kūtrieJaunās iespējas un plašo nodarbību klāstu vispirms iemēģināja pagasta aktīvisti – tie, kas jau sen zināja, ko grib un kas viņiem vajadzīgs, piemēram, datorprasmes vai angļu sarunvaloda. Tomēr patiess prieks ir tad, kad skolas durvis ver klusākie, mierīgākie, atturīgākie stelpieši. Vēl lielāks gandarījums ir vērot viņu uzdrīkstēšanos dziedāt, dejot, veidot, kopā gatavot un mācīties.Pēc informācijas ievietošanas novada portālā saausījās arī ļaudis no citiem pagastiem, projekta e-pasts pildījās ar jautājumiem, vai tiešām Stelpes skolā ir tādas bezmaksas nodarbības. Jā, un nu angļu valodas pasniedzējs plāno nodarbības no klases pārcelt uz zāli. Ir tik kupls gribētāju skaits, bet atteikt taču negribas. Pie mums brauc gan no Misas ciema, gan no Vecumniekiem, grib mācīties valodu, vēlas dejot un spēlēt ģitāru – pamazām īstenojas viens no mērķiem par skolu kā vietējo sabiedrisko aktivitāšu un kultūras centru. Labdarības sarīkojumsNe sniegs, ne aukstums nebiedēja tos, kas rīkoja labdarības pasākumu. No mājām tika nestas labas, bet vairs neizmantotas lietas, pašu adītas zeķes un cimdi, Iecavas evaņģēliskās ticības kristiešu draudzes «Dzīvības straume» sarūpētā gultas veļa un audumi. Tas viss klājās skolas zālē uz galdiem, lai pagasta ģimenes ar bērniem un arī tie, kam tādas mantas varētu noderēt, var izvēlēties sev tīkamāko un vajadzīgāko. Bija sagatavots neliels koncerts. Tad sekoja lēna, pamatīga mantu aplūkošana un izvēlēšanās, pielaikošana skolotāju istabā, savstarpēji komentāri un komplimenti, čala, kņada, nu viss kā riktīgā tirdziņā.Protams, bija arī kopīgi klāts galds, pie kura sēdāmies pēc lielās tirgošanās. Netika šķirots ne pircējs, ne pārdevējs, ne liels, ne mazs, ne vietējais, ne svešais – visi kopā priecājāmies par izdevušos pasākumu, par mūsu pašu sarūpēto cienastu, par to, ka tā vienkārši varam sanākt kopā un paši sev radīt skaistu kopā būšanas brīdi.
