Sveiciens tulpīšu svētkos! Man šķiet, ka tulpe kā Starptautiskās sieviešu dienas – 8. marta – simbols ir vietējo ziedu audzētāju izgudrots mīts.Savu produkciju padomju laikā viņi veda pārdot uz Krievijas lielajām pilsētām, bet tur latviešu tulpes pirka centneriem. Tas radīja iespaidu, ka 8. marts tiek svinēts ar grandiozu vērienu.Protams, šai dienai piemita arī oficiāls stīvums, jo nedrīkstēja aizmirst ekscentriskās dāmas, kuras 20. gadsimta sākumā, pistoles vicinādamas, klaigāja par sieviešu tiesībām un dzimumu vienlīdzību. Bet skaļajām un agresīvajām amazonēm bija taisnība! Par kādu sieviešu ietekmi Eiropas sabiedrībā varēja runāt pirms 100 gadiem? Nu situācija ir radikāli mainījusies, bet ķīviņi nerimstas. Interneta vietnes ir pārpildītas ar vīriešu un sieviešu žēlabām. Kāds blogotājs raksta: «Mūsdienu latviešu ģimenēs valda matriarhāts (noteicošā loma pieder sievietei), un vīrietim tā ir totāla verdzība. Par visu jāmaksā vai nu naudā, vai ar pazemību un paklausību.» Patiešām nabadziņš!Līdzīgu spriedumu ir desmitiem. Rodas iespaids, ka dzimumu karš, kura mērķis ir varas un ietekmes sadalīšana, būs ilgākais Rietumu civilizācijas vēsturē. Lai par to visu turpina domāt filozofi! Jebkuri svētki, arī 8. marts, tomēr ir iemesls draiskām, radošām izpausmēm. Manas kādreizējās darbavietas direktors, ietērpies īstos baleta bruncīšos, par godu Sieviešu dienai nodejoja fragmentu no baleta «Karmena». Citugad, nogrimējies par āfrikāņu bārmeni, viņš jauca un kolēģēm pasniedza pārāk eksotiskus kokteiļus. Nebija ne tulpju, ne mākslīgi iestudētu glaimu – tikai prieks. Tas saglabājas daudz ilgāk nekā iedomāta pienākuma dēļ pasniegts pavasara zieds.
