Kas notiek kaimiņos?

Eiropas Gada koks Latvijā – Mēru dižozols

Par Eiropas Gada koku Latvijā 2024. gadā iedzīvotāju balsojumā nosaukts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Koks aug pie Mēru muižas, kur atrodas Smiltenes novadpētniecības muzejs. Tas nozīmē, ka 2025. gadā Mēru dižozols pārstāvēs Latviju konkursā «Eiropas Gada koks». Balsojums konkursā «Eiropas Gada koks» paredzēts no 3. līdz 24. februārim.
Mēru dižozolu konkursā pieteica Smiltenes novadpētniecības muzejs. Sarunā ar «Ziemeļlatviju» muzeja vadītāja Ieva Miķe atzīst, ka Mēru dižozola uzvara Latvijas mēroga konkursā viņai bija patīkams un necerēts pārsteigums, ņemot vērā, ka koki pretendenti konkursā bija pavisam 17, turklāt vairāki no tiem atrodas Rīgā, kur potenciālo balsotāju lielā iedzīvotāju skaita ziņā ir vairāk. «Smiltenes novadpētniecības muzeja vārdā sakām sirsnīgu paldies aktīvajiem balsotājiem un Mēru dižozola draugiem un atbalstītājiem. Esam lepni un pagodināti, ka Mēru dižozola vārds izskanēs Eiropā. Tad būs jāsaņemas visai Latvijai un jābalso,» teic Ieva Miķe.
Pēc līdzšinējiem datiem Mēru dižozols tika un tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Mēru dižozola varenība pamanīta jau sen, arī dižkoku pētnieks un sargs Guntis Eniņš savā grāmatā «Koki mājas nepamet» tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu «Viskuplākais». Pēdējo reizi Mēru dižozols izmērīts 2024. gada 13. jūnijā, un pēc šiem mērīšanas datiem vainaga projekcija ziemeļu virzienā ir 16,6 metri, dienvidu virzienā – 17 m, austrumu – 22,2 m, bet rietumu – 16,8 m.
Informāciju, cik balsu konkursā katrs koks saņēmis, konkursa organizatori publiski neizplata, bet uzsver, ka skaitļi ir korekti un pārbaudīti.
«Eiropas lielajā konkursā balsotāju ir pietiekami daudz, bet Latvijas izvēlē tā nav. Nolēmām, ka skaitļus paturam pie sevis, – tā ir sirsnīgāk un labāk. Atgādinām, ka, balsojot gan Latvijas, gan Eiropas konkursā, ir nepieciešams norādīt precīzu e-pasta adresi, uz kuru balsotājs saņems saiti sava balsojuma apstiprināšanai. Pie mums ar šo nav lāgā, jo apmēram 50 balsis «devās izplatījumā», – tika nobalsots, bet balsojums netika apstiprināts,vai arī balsotājs norādījis kļūdainu e-pasta adresi,» informē Pauls Rēvelis, konkursa «Eiropas Gada koks» Latvijā organizētāju pārstāvis. ◆

Mālupē būs grupu māja

Alūksnes novada Mālupes pagasta «Saulēs» taps 16 dzīvokļu grupu māja pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Alūksnes novada pašvaldība parakstījusi līgumu par grupu mājas būvi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, informē pašvaldības Īpašumu un attīstības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Lāce. Iepriekš noskaidrots cilvēku loks, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams.
«Kuri tieši būs cilvēki, kas apmetīsies grupu mājā, šobrīd nevaram pateikt. 16 vietas vienā mājā ir maksimālais klientu skaits pēc Ministru kabineta noteikumiem. Ja vajadzēs vairāk vietu, jābūvē nākamā māja. Domāju, ka Alūksnes novadā 16 vietas ir optimāls skaits un visas izdosies aizpildīt,» stāsta K. Lāce.
Alūksnes novadā ir krietni vairāk cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, atzīst pašvaldības pārstāve. Pēc oficiālās statistikas un Sociālo lietu pārvaldes datiem 2023. gadā novadā bija vairāk nekā 200 pilngadīgu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem lielākā daļa – ar I vai II invaliditātes grupu, bet ne visi vēlas dzīvot grupu mājā. Daļa spēj dzīvot patstāvīgi, bet daļa dzīvo pie radiniekiem. «Situācijas ir ļoti dažādas, kas der vienam, neder citam,» teic K. Lāce.
Pašlaik divi Alūksnes novada iedzīvotāji mīt grupu mājā blakus novadā – Gulbenē. Kā norāda K. Lāce, vien tad, ja jaunajā mājoklī būs brīvas vietas, tās piedāvās citu novadu iedzīvotājiem.
Pirms trīs gadiem Alūksnes novada pašvaldība jau bija iecerējusi būvēt mājokli personām ar garīgās attīstības traucējumiem, vien toreiz izvēlētā vieta bija cita – Kārklu iela 5 Alūksnē. Būvmateriālu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība lēma māju nebūvēt un atteicās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma deinstitucionalizācijas infrastruktūras projektā. Tas gan bija tikai viens no iemesliem. Otrs – apkārtējo māju iedzīvotāju iebildumi.
Grupu mājas vai dzīvokļa pakalpojums pašvaldībai ir jānodrošina obligāti – to nosaka minimālais pakalpojumu grozs. «Nav jāsatraucas, ka grupu māju būvē par pašvaldības budžeta naudu. Ir saņemts Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums, tāpēc pašvaldībai jānodrošina tikai daļa finansējuma. Alūksne neko nav zaudējusi, atsakoties no iepriekšējā projekta finansējuma,» skaidro K. Lāce, piebilstot, šī gan ir pēdējā iespēja saņemt finansējumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pilnveidošanai. ◆

Izveido dabīgās kosmētikas zīmolu

Gulbenes novada vidusskolas jaunietes Amanda Vebruāle un Nadīna Krima skolēnu mācību uzņēmumā «Dabas elegance» izveidojušas dabīgās kosmētikas zīmolu.

Laikraksts «Dzirkstele»

Nadīna un Amanda stāsta, ka uzņēmuma izveide balstās uz dažādiem faktoriem – skolas aktivitātes, nākotnes profesijas izvēle, interese par nozari. Idejai ir vienkāršs pamatojums. Skolotāji viņas motivēja un atbalstīja, lai mācību uzņēmumu vairāk popularizētu un varētu attīstīt prasmes un zināšanas arī tālākā nākotnē.
«Lai izveidotu produktus, kas atbilst vajadzīgajai konsistencei un iedarbībai, mums nācās daudz eksperimentēt un izzināt ķīmiskos procesus. Uzsverot vienu no mūsu zīmola pamatvērtībām un atbalstot ilgtspēju, izmantojam videi draudzīgu un atkārtoti lietojamu iepakojumu, jo zinām, ka problēma ar dabas piesārņojumu ir jārisina. Sadarbojoties ar Gulbenes novada vidusskolu, «Junior Achievement Latvija» un «Sunbeam cosmetics» pārstāvjiem, piedalījāmies dažādās konferencēs un veidojām ražošanas procesus, iegūstot papildu zināšanas un izpratni par uzņēmējdarbību,» stāsta jaunietes.
Iepakojuma dizains ir pašu meiteņu veidots. «Vēlējāmies uzsvērt zaļos toņus, jo viena no mūsu pamatvērtībām ir dabiskums un neitrālas nokrāsas, kas mums asociējas tieši ar zaļo. Tas arī simbolizē augu izmantošanu, kas papildina produktu klāsta daudzveidību un veido ražošanas procesu vēl interesantāku, eksperimentējot ar dažādām krāsu un smaržu variācijām,» stāsta jaunietes.
Produktu izejvielas iegūst no Latvijas uzņēmuma, 70 procenti sastāvdaļu ir Latvijā ražotas. «Mēs ieguldījām daudz laika un enerģijas, lai izgatavotu produktus un sasniegtu tādu rezultātu, kādu pašas vēlamies. Viena no sastāvdaļām ir ksantāna sveķi, kas sagādāja vislielāko izaicinājumu, taču tieši ar šo sastāvdaļu iegūstam nepieciešamo konsistenci,» stāsta Nadīna un Amanda.
Iemesls, kāpēc viņas izvēlējās pievērsties tieši kosmētikas ražošanai, atbilst viņu vēlmei studēt kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, uzņēmējdarbību. ◆