Lauksaimnieki, ieejot Eiropas apritē, saņemot dažādu veidu atbalstu un vienotos platībmaksājumus, ir bijuši ieguvēji.Par to jo daudzi pārliecinājās Lauku atbalsta dienesta desmit gadu darbībai veltītajā konferencē, kur pierādījumi ieguvumiem izskanēja skaitļos. Tie bija iespaidīgi – nozarē ieplūdināts viens miljards latu. Tajā pašā laikā nerimst nemiers par platībmaksājumu apmēru, kas Latvijai ir viszemākais, mazāks nekā kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem.Gremžoties par to, latviešu zemnieki ir aizmirsuši, ka viņi paši arī pie vainas. Maksājumu apmēru nosakot, ņēma vērā tā sauktās references platības un ražas, tas ir, rādītājus, kādus katra valsts apkopoja par lauksaimniecisko ražošanu. Diemžēl toreiz tas nelikās svarīgi un datu sniegšanā zemnieki bija inerti. Tā nu jācieš ar mazajiem maksājumiem.Pašlaik ir lauksaimniecības lielās plānošanas jeb kopējās lauksaimniecības politikas robežposms, kurā izkristalizēsies, kādu atbalstu nozare saņems pēc 2013. gada. Eiropas Komisija Briselē gaida arī Latvijas viedokļus, bet pagaidām to ir tikai pieci pretstatā vairāk par pusotra simta franču un tikpat daudz vācu pārstāvju iesniegumiem.Līdz 3. jūnijam Eiropas Komisija pieņems rosinājumus un priekšlikumus. Tos var paust saziņā ar Valsts lauku tīkla speciālistiem, Zemgalē strādā Raimonda Ribikauska, kā arī vēršoties pie lauku attīstības speciālistiem. Tiek izplatītas īpašas aptaujas lapas, kuras var saņemt pie iepriekš minētajiem speciālistiem. Pašlaik ir arī svarīgi būt atsaucīgiem Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes organizētajā lauksaimniecības skaitīšanā, kurā arī veidosies reāls skatījums par nozari.
