Stāsta LILIJA BULA, Ozolaines pamatskolas direktore.– Pagājusī nedēļa bija emocijām, arī kontrastiem bagāta. Līdztekus ikdienas darbam bija iespēja baudīt skaistus svētku mirkļus. Bija arī kāda drūmāka diena.Pirmdien, kā ierasts, vadīju mācību stundas. Bērnus izglītoju ķīmijā, sociālajās zinībās un anatomijā. Nācās izbraukāt arī Bausku, lai sagādātu izdales materiālus pārbaudes darbiem.Otrdien pārdomas raisīja tikšanās ar skolu direktoriem no Igaunijas. Savulaik būts Vīlandē, tagad sastapu dažus jau agrāk iepazītus kolēģus. Interesanti, ka šajā Igaunijas apgabalā divas trešdaļas mācību iestāžu vadītāju ir vīrieši. Viņi netieši atzina, ka labprāt strādā šajā amatā, jo tas ir pienācīgi atalgots. Mums atliek izdarīt savus secinājumus.Trešdiena bija emocionāli smaga. Atvadījāmies no Jaunsaules skolas direktores. Skumjais notikums manī raisīja pārdomas par cilvēka mūžu, darbu un sievietes izturību.Ceturtdien jutu spilgtu pozitīvo emociju uzplūdu. Novadījusi paredzētās mācību stundas, steidzos uz Rundāles pili. Konkursa «Gada skolēns» noslēgumā priecājos par erudītajiem un gudrajiem mūsu jauniešiem. Bija patīkami vērot, cik skaisti viņi saposušies šim nozīmīgajam notikumam.Piektdien kabinetā galds bija nokrauts ar daudziem dokumentiem, kas ir skolas direktores pārziņā. Šai nodarbei atvēlēju vairākas stundas. Kā jau pavasarī, vakaros nācās vairāk parušināties pa dārzu.Sestdien rosīšanos dārzā vieglāku darīja ciemos atbraukušie dēls un meita. Tad nu viņiem bija jāveic daži smagāki darbi. Es tikmēr priecājos par savu pāris mēnešu veco mazmeitiņu.Svētdiena ritēja mierīgāk. Paveicu dažus sīkdarbiņus, jaunajai skolas nedēļai gatavojoties. Tika rasts laiks, lai dotos uz Ozolaines klubu noskatīties teātra izrādi. Jaukas emocijas, un atkal esmu enerģijas pilna jaunajai darba nedēļai.
