Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanai EK uzklausa visu dalībvalstu viedokļus.Dažādas nozares RAIMONDA RIBIKAUSKA, Zemgales reģiona Valsts lauku tīkla speciāliste:Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novada lauksaimnieki, mežsaimnieki, bioloģisko saimniecību, nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicēji, pašvaldību darbinieki un lauku iedzīvotāji, kopumā 52 personas, ir izteikušas savu viedokli par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. Visvairāk atbildējušas sievietes, lauksaimnieces vecumā no 30 līdz 60 gadiem. Pēc 2013. gada laucinieki vēlas dzīvot sakārtotā vidē, lietot veselīgu un drošu pārtiku, attīstīt un modernizēt saimniekošanu laukos – ne tikai lielās saimniecības, bet arī mazās ģimenes saimniecības. Iesaka veicināt dažādu nozaru attīstību, neaizmirstot arī izglītības un nodarbinātības pasākumus, infrastruktūras pilnveidošanu. Mazajiem ražotājiem tiek ieteikts kooperēties.Eiropas Savienības visās dalībvalstīs vajadzētu izlīdzināt atbalsta maksājumus, lai būtu vienlīdzīgi konkurences nosacījumi. Nepieciešams mazināt birokrātisko slogu, lai nodrošinātu efektīvu un vienkāršu lauksaimniecisko ražotāju, mežsaimnieku un citu lauku uzņēmēju darbību. Galvenie principi Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece:Pēc 2013. gada kopējai lauksaimniecības politikai būs milzīga nozīme Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas stiprināšanā. Zemnieku Saeima ir pārliecināta, ka KLP ir vairāk nekā tikai šaura speciālistu loka darīšana. Tā attiecas uz jebkuru eiropieti. ES lauksaimniecība nav viendimensionāla, kā daudziem varētu šķist. Patiesībā lauksaimnieki pilda daudz dažādu funkciju, sākot ar pārtikas un citu produktu ražošanu līdz pat lauku rajonu pārvaldei, dabas saglabāšanai un tūrismam. Latvijas lauksaimnieki ir ļoti daudz apguvuši kopš iestāšanās ES. Tomēr galvenie pamatprincipi, kuri jāievēro, definējot KLP pēc 2013. gada, būtu vienlīdzība un vienkāršošana. Atbalsta apmēram jābūt samērīgam starp dalībvalstīm, kā arī jāievēro vienlīdzība starp dalībvalstīm, izmantojot objektīvus kritērijus – ekonomiskos un vides, augu un dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības kritērijus. Jānovērš arī tirgu kropļojošie efekti, kas nozīmē, ka ir nepieciešams atteikties no vēsturiskiem un pašlaik neatbilstīgiem lauksaimniecības atbalsta maksājumu sadales kritērijiem starp dalībvalstīm. Tādējādi tiks sekmēta ilgtspējīga lauksaimniecība visā ES, piešķirot papildu kompensācijas par saimniekošanu apvidos, kur lauku uzņēmēji saskaras ar specifiskām problēmām, piemēram, agroklimatiskiem apstākļiem. Divi modeļi līdzās ARVĪDS KRAŅEVSKIS, Rundāles pagasta zemnieks:Ja Eiropas Savienība vēlas arī turpmāk kopienas ietvaros saglabāt brīvu pārtikas tirgu, tad tam jābūt arī sociāli atbildīgam tirgum. ES jānodrošina tās produkcijas, kas pārsniedz kopienas iekšējā tirgus pieprasījumu, eksportu uz trešajām valstīm. Pretējā gadījumā veidojas situācija, ka ekonomiski spēcīgākās dalībvalstis izspiež no sava nacionālā pārtikas tirgus nabadzīgākās valstis, kas nespēj pietiekami atbalstīt eksportu. Latvijā, lai atjaunotu laukus, un tas ir jādara, vajadzīgs daudz jaunu ģimeņu un arī daudz zemnieku ģimeņu saimniecību. To var izdarīt, mainot mūsu valsts lauksaimniecības pašreizējo politiku, tas ir, piešķirot īpašu atbalstu un nodokļu atlaides tiem, kuri vēlas atgriezties laukos un sākt ražošanu. Lauksaimniecība ir un paliks lauku mugurkauls saistībā ar rūpnieciska tipa ražotnēm apdzīvotos lauku ciematos. Šie sektori viens otram netraucē un depresijas periodos viens otru amortizē. Ģimenes saimniecības ir dinamiskākas, ekonomiskākas un, galvenais, spēj ražot lētāk.
