Latvijas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir astotās zemākās starp 27 Eiropas Savienības valstīm, secināts jaunākajā «Eurostat» pētījumā. Pērn Latvijā pārtika maksājusi teju divtik mazāk nekā Dānijā, par trešdaļu mazāk nekā Īrijā, Austrijā un Luksemburgā. Toties mūsu produkti veikalos bijuši par ceturtdaļu dārgāki nekā Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un pat Lietuvā.A/s «Valmieras piens» valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis uzskata – tā kā izejvielas piegādātāji ir cēluši piena iepirkuma cenas, arī piena produktu cenu kāpums ir neizbēgams. Viņš gan sola, ka «Valmieras piens» visiem produktiem cenas nepaaugstinās, tas skaršot atsevišķas produktu grupas, sekojot situācijai tirgū. Kopumā cenu kāpums tiek solīts robežās no 5 līdz 10 procentiem. «Jāuzsver gan, ka, salīdzinot ievērojamo cenu samazinājumu, ko nācās darīt pērn, patlaban tās joprojām ir par 7 procentiem zemākas. Savukārt samaksa piena piegādātājiem pašlaik ir par aptuveni 43 procentiem augstāka nekā pērn šajā laikā,» sacīja R. Gulbis.«Fazer Bakeries & Confectionery» tirdzniecības direktors Dinārs Ozols esmaja.lv pauda viedokli, ka arī maizes cena būs jāpaaugstina, ja palielināsies miltu vai energoresursu cena, kā arī tad, ja tiks palielināta PVN likme. «Maizes cenu pamatā veido izejvielu, energoresursu, transporta izmaksas, darba algas, PVN. Tās ir pozīcijas, kas ietekmē maizes cenu veikalu plauktos. Jāteic, ka pašreiz, kad iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies un galvenais kritērijs pircēju izvēlei ir cena, maizniekiem ir smagi. Izmaksu samazināšana un produktivitātes paaugstināšana ir jomas, pie kurām strādā visi, lai varētu piedāvāt lētākus produktus. Vienlaikus pēdējo mēnešu laikā notikušais gāzes cenu kāpums ievērojami ietekmē ražošanas izmaksas. Gada laikā vidējās maizes cenas jau ir samazinājušās vairāk nekā par 10 procentiem. Taču ir jāsaprot, lai nodrošinātu produktu kvalitāti un to, lai produkti ir garšīgi un veselīgi, cenas nevar samazināt bezgalīgi. Ekonomiskai situācijai valstī uzlabojoties, arī maizes cenas varētu palielināties jeb, pareizāk sakot, sasniegt 2008., 2009. gada līmeni,» skaidro D. Ozols.Latvijas atrašanos astotajā vietā no apakšas pārtikas dārdzības ziņā ES D. Ozols vērtē racionāli. «Cenu līmenis ir tieši saistīts ar produktivitāti. Latvijā produktivitātes rādītājs ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc pārtikas cenas nav zemākās Eiropā. Protams, pašreizējā ekonomiskajā situācijā cenas Latvijas pircējiem ir salīdzinoši augstas, jo ienākumi ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas valstīs. Noteikti jāņem vērā, ka mūs ietekmē arī pasaulē notiekošie globalizācijas procesi – cenām ir tendence izlīdzināties, tāpēc cenas, tostarp arī maizes cena, nākotnē palielināsies. Tas noteikti nenotiks gada vai pāris gadu laikā, taču cenu izlīdzināšanās notiks,» ir pārliecināts D. Ozols.Arī Dana Erciņa, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma «Spilva» tirdzniecības un mārketinga direktore, pauda uzskatu, ka pārtikas cenu izmaiņas Latvijā ir gaidāmas: «Produktu cenas ir tieši atkarīgas no pārtikas izejvielu, resursu – elektrības, gāzes, degvielas –, kā arī citu trešo pušu cenu izmaiņām. Produkta galacenu, ko maksā patērētājs, ietekmē arī valsts nodokļu politika – sākot ar PVN izmaiņām un turpinot ar nodokļu palielinājumu uzņēmumiem.»Savukārt Vilnis Vorobjovs, uzkodu ražotāja a/s «Latfood» pārdošanas direktors, bija pircējiem vislabvēlīgākais. Viņš esmaja.lv pastāstīja, ka sāļo uzkodu segmentā Latvijā valda ļoti asa konkurence un kopumā tirgus ir saspringts. «Tādējādi domāju, ka līdz gada beigām sāļo uzkodu kategorijā ievērojamām cenu izmaiņām nevajadzētu notikt. Turklāt iedzīvotāji pašlaik ļoti jūtīgi reaģē uz dažādām cenu svārstībām un priekšroku visbiežāk dod akcijas produktiem,» esmaja.lv atklāja V. Vorobjovs. «Nenoliedzami, ekonomikas lejupslīde ir veicinājusi izmaiņas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, līdz ar to jāvērtē katra nozare atsevišķi, nevis viss tirgus kopumā. Pēdējo divu gadu laikā lielākā daļa vietējo uzņēmumu bija spiesti pārstrukturizēties un veikt dažādas izmaiņas savā darbībā. Tajā pašā laikā nozare kopumā pielāgojās iedzīvotāju pirktspējai, kas pēdējos gados faktiski bija noteicošais cenu veidošanās faktors,» viņš papildina.Interesanti, ka, pēc «Eurostat» pētījuma rezultātiem, Latvijā pašlaik toties ir sestās augstākās alkoholisko dzērienu cenas.
