Jūlija svelme nedomā atkāpties, meteorologi informē, ka gaisa temperatūra Zemgalē šajās dienās joprojām pārsniegs plus 30 grādu. Arī naktī tā maz kur būs zemāka par plus 20 grādiem.«Bauskas Dzīve» novēroja, ka šajās dienās ūdenstilpņu tuvumā cilvēku skaits daudzas reizes pārsniedz citkārt ikdienā redzēto. Bauskā joprojām populārākā peldvieta ir Mūsā, augšpus tiltam.Bauskas pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Mičulis skaidro, ka peldvieta regulāri tiek sakopta: «Vakaros atkritumu ir ļoti daudz, no tā saucamās simtlatnieku programmas viens cilvēks ik dienas šeit strādā un cenšas visu sakopt.» Lai arī šī nav oficiāli reģistrēta pilsētas peldvieta, pašvaldība te uzstādījusi soliņus, ir pārģērbšanās kabīnes, laukumi sportošanai.Vēl šovasar tiks īstenots Norvēģijas valdības finansēts aptuveni 7000 latu vērts projekts. Par šo naudu paredzēts veikt labiekārtošanas darbus, iekārtot laukumu automobiļu novietošanai, uzstādīt papildu atkritumu tvertnes, tualetes. Neatliekamās medicīniskās palīdzības Bauskas brigādē informēja, ka palīdzības lūdzēju skaits palielinājies. Daudzi zvanītāji ir gados vecāki cilvēki, kuriem kļuvis slikti ar sirdi tieši karstā laika dēļ. Izsaukumi ir gan no pilsētas, gan pagastiem. Pēdējās dienās mediķu palīdzību nav lūguši cilvēki, kas būtu guvuši apdegumus pārsauļojoties. Karstums rada papildu raizes braucējiem un ceļu uzturētājiem. Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» Bauskas nodaļas būvinženieris Juris Derevjanko skaidro, ka pagaidām braukšanas ierobežojumi netiek plānoti. Lai arī lielajā karstumā iespējama asfalta seguma kušana, brauktuvju deformācija vēl nav konstatēta.SIA «Aips» tehniskais direktors Aivars Pundurs teic, ka vairākas reizes dienā tiek laistīts autoostas laukums: «Autobusiem ilgāku laiku stāvot uz vietas karstumā, asfalta segums var deformēties. Lai to saglābtu, mēs laukumu laistām. Autobusi pagaidām visi ir ierindā, diemžēl pasažieriem brauciena laikā ne vienmēr spējam nodrošināt atbilstīgas ērtības.» Jūlija svelmē nedrīkst aizmirst arī par mājdzīvniekiem. Veterinārārste Iveta Rundele stāsta, ka lielfermās saimnieki cenšas nodrošināt telpu vēdināšanu. Daudzi zemnieki govis ganos dzen agrās rīta un vēlās vakara stundās. «Savi dzīvnieki jāuzpasē ikkatram, arī vienas govs, cūkas vai suņa īpašniekam. Galvenais nodrošināt dzīvniekam ēnu un iespēju pietiekami daudz padzerties,» tāds ir dakteres norādījums.
