Visvairāk pūļu kārtībnieki un «simtlatnieki» velta latvāņu pļaušanai.Iecavas novadā rit teritorijas sakopšana, lai ciemati būtu sakārtoti 24. jūlijā paredzētajiem Ziedu svētkiem un jūlijā daudzviet notiekošajiem kapu svētkiem, šonedēļ deputātus informēja kārtībniece Lūcija Muceniece.Ciematos savu māju apkārtni tiek mudināti sakārtot vietējie iedzīvotāji, pašvaldības teritorijas sakopj sadarbībā ar «Dzīvokļu un komunālo saimniecību», nodarbinot starptautiskā atbalsta programmā iesaistītos «simtlatniekus». Deputāti norādīja nomaļākus krustojumus Zālītē, kur pirms kāda laika nopļautā ceļmalas zāle un krūmi atauguši, apgrūtinot redzamību un mazinot satiksmes drošību.Visvairāk pūļu prasa latvāņu pļaušana, lai nepieļautu sēklu nobriešanu ziedkopās un augu izplatīšanos. L. Muceniece stāsta, ka lielākās latvāņu audzes novadā apzinātas un pamazām tiek iznīdētas, visvairāk darba ir Rosmē. Svarīgi ievērot noteiktu darba režīmu, proti, latvāņus nedrīkst pļaut saulē, lai neapdedzinātos ar auga kodīgo sulu. To iznīcināšanai izmanto gan izkaptis un mačetes, gan sakņu izduršanas paņēmienu. Deputāti ieteica nocirstos augus sadedzināt un audžu vietas apstrādāt ar ķīmiskiem līdzekļiem.Problēmvieta Iecavas tuvumā ir bijušo dārziņu teritorija Ķesterkalnā, kas aizaugusi ne tikai ar spēcīgiem stublāju augiem, bet arī kārkliem, informēja kārtībniece. Te tīrīšana ar rokām prasa pārāk lielu spēku, tāpēc būs jāizmanto tehnika.
