Nav saskatāmi ievērojami ieguvumi no tā, ka Bauskas novadā atļautu audzēt ģenētiski modificētos organismus, – tāds bija speciālistu viedoklis seminārā, kas pagājušajā nedēļā notika Bauskā.Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka uzsvēra, ka Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt tikai divu veidu ģenētiski modificētos organismus (ĢMO) – pret sakņu kaitēkļiem modificēto kukurūzu, kur pārmaiņas mūsu platuma grādos nav aktuālas, kā arī modificētos kartupeļus, kuri domāti tehniskām vajadzībām augstvērtīga papīra ražošanai un tos Eiropā audzē tikai 250 hektāru platībā. Ģenētiski modificētos rapšus pašlaik nav atļauts audzēt.Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa uzsvēra, ka uztrauc vides daudzveidības apdraudējums. Gadījumā, ja atļaus audzēt modificētos rapšus, šai kultūrai apkārt būs jāizveido četru kilometru buferzona. Vai Latvijā ir tādi zemnieki, kuri savās lauku platībās to var atļauties? Turklāt jārēķinās, ka buferzonā būs jāaug tikai kultūraugiem.Vides ministrijas vecākais konsultants Ēriks Leitis uzsvēra, ka viens no mītiem saistībā ar ĢMO ir bažas, ka, aizliedzot ĢMO, tikšot aizliegta arī selekcija. Viņš uzsvēra, ka ģenētiskās modifikācijas nav selekcija. Turklāt Bauskas pusē šo kultūru atļaušana varot kaitēt tūrismam. Tā esot viena no pazīmēm – kur pieaug ĢMO, tur samazinās tūrisma apjoms, jo ceļotāji vēlas baudīt dabiski audzētu pārtiku. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka pastāstīja arī par birokrātiskajām prasībām, ar kurām nāksies saskarties ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājiem.Bauskas lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme atzina, ka bažas raisot apspriešanai par ĢMO brīvo zonu atvēlētais ilgais laiks, ko noteica Bauskas novada dome, t. i., no 8. marta līdz 8. septembrim, kā arī mazais apmeklētāju skaits seminārā. Ž. Mikosa atzina, ka šajā gadījumā princips ir vienkāršs – klusēšana ir piekrišana. Pēc lēmuma pieņemšanas diskusijas par šo tēmu būs liekas.
