Priekšvēlēšanu laiks ir klāt. Tas pārņem mūs, spiezdamies ikvienā telpā, ikviena apziņā. Ja nevēlamies to ielaist pa durvīm, tas iešmauc pa logu.Līdzīgi sāk rīkoties arī deputātu kandidāti, cenzdamies izdarīties tā un šitā, lai tik viņus pamanītu, lai par viņiem publiskā telpā bilstu jel vārdu.Tā nu sanāca, ka viena šāda potenciāla tautas kalpa lamatās iekļuvu arī es. Lai netiešo reklāmu neizvērstu vēl vairāk, neminēšu ne politisko spēku, ne kandidātu. Gatavojot publikāciju, nejaušība mani saveda kopā ar kādu speciālistu, kurš pieteicās sniegt konsultāciju. Kopīgi strādājot, izveidojām tekstu. Pirms laikraksta nodošanas drukāšanai vēl elektroniskajā vēstulē pārvaicāju, vai mans konsultants gadījumā nemērķē uz krēslu Jēkaba ielas namā. Atbilde bija lakoniska, kaut kad maijā politiķi uzrunājuši, bet nekāda konkrēta vienošanās nav notikusi. Turklāt politika viņu interesējot mazāk, daudz noderīgāks esot tiešais darāmais darbs.Taču jau nākamajā dienā pēc atbildes saņemšanas šī vīra uzvārdu atradu Centrālās vēlēšanu komisijas oficiāli apstiprinātajā partijas kandidātu sarakstā. Vēl apbēdinātāks jutīšos tad, ja šo cilvēku ievēlēs. Vai viņa iekļūšanu Saeimā varēs uzskatīt par godīgu? Vai viņš arī savus deputāta pienākumus pildīs, vārdus šķirot no darbiem?Ir nepatīkama izjūta tapt piekrāptam, īpaši tad, ja iepriekš tiek apgalvots kas cits. Taču stāsts jau nav par mani. Priekšvēlēšanu laikā manipulācijas ar vēlētāju prātiem notiks vēl un vēl. Mums visiem ir svarīgi būt gudriem un sijāt. Izvētīt un atrast tos dažus zelta graudus pelavu maisā.
