Par krīzes cēloņiem pasaulē un Latvijā ir uzrakstīts
neskaitāms daudzums mazāk vai vairāk nopietnu autoru
rakstu.Manuprāt, galvenie
krīzes izraisītāji ir banku īpašnieki, kuri riskē ar citu cilvēku
naudu. Kā zināms, bankas pašu…Manuprāt,…
Manuprāt, galvenie
krīzes izraisītāji ir banku īpašnieki, kuri riskē ar citu cilvēku
naudu. Kā zināms, bankas pašu kapitāls nevar būt mazāks par apmēram
1/10 no aktīviem. Te var lietot analoģiju no fizikas – sviras
likumu. Tātad uz īsākā 1/10 sviras pleca sēž baņķieri un cenšas
noturēt līdzsvarā 9/10 klientu sviras. Protams, ka tas grūti, un
bieži vien beidzas ar sistēmas nestabilitāti – finanšu
krīzi.
krīzes izraisītāji ir banku īpašnieki, kuri riskē ar citu cilvēku
naudu. Kā zināms, bankas pašu kapitāls nevar būt mazāks par apmēram
1/10 no aktīviem. Te var lietot analoģiju no fizikas – sviras
likumu. Tātad uz īsākā 1/10 sviras pleca sēž baņķieri un cenšas
noturēt līdzsvarā 9/10 klientu sviras. Protams, ka tas grūti, un
bieži vien beidzas ar sistēmas nestabilitāti – finanšu
krīzi.
Tajā pašā
laikā ir zināms, ka islāma valstu bankās par noguldījumiem nemaksā
procentus un neaizdod naudu uz procentiem. Peļņu iespējams gūt
tikai no reāla darba rezultātiem vai arī tirdznieciskiem
darījumiem, turklāt bankas uzņemas tikpat lielu daļu atbildības kā
to klienti.
laikā ir zināms, ka islāma valstu bankās par noguldījumiem nemaksā
procentus un neaizdod naudu uz procentiem. Peļņu iespējams gūt
tikai no reāla darba rezultātiem vai arī tirdznieciskiem
darījumiem, turklāt bankas uzņemas tikpat lielu daļu atbildības kā
to klienti.
Zināma līdzība ar musulmaņu bankām ir mūsu pašu krājaizdevu
sabiedrībām. Arī tās var riskēt tikai ar to naudu, kas pieder
īpašniekiem – krājaizdevu sabiedrības paju biedriem. Diemžēl banku
lobija dēļ krājaizdevu sabiedrību darbība ir apgrūtināta
birokrātisko šķēršļu un likumdošanas nepilnību rezultātā. Tā,
piemēram, izņemot atsevišķus gadījumus, par krājaizdevu sabiedrības
biedru nevar kļūt juridiska persona.
sabiedrībām. Arī tās var riskēt tikai ar to naudu, kas pieder
īpašniekiem – krājaizdevu sabiedrības paju biedriem. Diemžēl banku
lobija dēļ krājaizdevu sabiedrību darbība ir apgrūtināta
birokrātisko šķēršļu un likumdošanas nepilnību rezultātā. Tā,
piemēram, izņemot atsevišķus gadījumus, par krājaizdevu sabiedrības
biedru nevar kļūt juridiska persona.
Tātad, lai izvairītos no banku
radītām krīzēm, ir jāmaina pati banku darbības paradigma.
Respektīvi, maksimāli jātuvina banku pašu kapitāla lielums
piesaistāmo klientu līdzekļu apjomam. No fizikas analoģijas tas
nozīmē, ka gan baņķieru, gan klientu sviras pleca lielums tuvotos
1/2. Tādējādi ievērojami samazinātos baņķieru iespējas spēlēt ar
svešu naudu.
radītām krīzēm, ir jāmaina pati banku darbības paradigma.
Respektīvi, maksimāli jātuvina banku pašu kapitāla lielums
piesaistāmo klientu līdzekļu apjomam. No fizikas analoģijas tas
nozīmē, ka gan baņķieru, gan klientu sviras pleca lielums tuvotos
1/2. Tādējādi ievērojami samazinātos baņķieru iespējas spēlēt ar
svešu naudu.
Pašlaik valstī ir 29 bankas ar neskaitāmām filiālēm un tikai
34 (pirms kara to bija 500) krājaizdevu sabiedrības. (Krājaizdevu
sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000
latu.)
34 (pirms kara to bija 500) krājaizdevu sabiedrības. (Krājaizdevu
sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000
latu.)
Manuprāt,
ir nepieciešamas arī tādas finanšu iestādes, kuras darbojas gan kā
bankas, gan kā krājaizdevu sabiedrības. Tas būtu iespējams, ja
bankas varētu dibināt pašvaldības ar krietni mazāku kapitālu kā
pašreiz – nevis pieciem miljoniem eiro, bet, piemēram, 500
tūkstošiem eiro. Tām jāpiešķir tiesības regulāri emitēt jaunas
publiskas akcijas pamatkapitāla palielināšanai. Šīs akcijas būs
tiesiski iegādāties visi attiecīgās pašvaldības(u) teritorijās
dzīvojošie. Tādējādi daudzi pašreizējie noguldītāji varētu kļūt par
šo banku īpašniekiem.
ir nepieciešamas arī tādas finanšu iestādes, kuras darbojas gan kā
bankas, gan kā krājaizdevu sabiedrības. Tas būtu iespējams, ja
bankas varētu dibināt pašvaldības ar krietni mazāku kapitālu kā
pašreiz – nevis pieciem miljoniem eiro, bet, piemēram, 500
tūkstošiem eiro. Tām jāpiešķir tiesības regulāri emitēt jaunas
publiskas akcijas pamatkapitāla palielināšanai. Šīs akcijas būs
tiesiski iegādāties visi attiecīgās pašvaldības(u) teritorijās
dzīvojošie. Tādējādi daudzi pašreizējie noguldītāji varētu kļūt par
šo banku īpašniekiem.
Iepriekš aprakstītās darbības veicinātu reģionu finansiālo
aktivitāti un ļautu Latvijai no krīzes kārpīties laukā pašu
spēkiem, nevis izmantojot «labo onkuļu» – Starptautiskā Valūtas
fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Savienības – palīdzību.
aktivitāti un ļautu Latvijai no krīzes kārpīties laukā pašu
spēkiem, nevis izmantojot «labo onkuļu» – Starptautiskā Valūtas
fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Savienības – palīdzību.
Aivars Punka
Cukurkukurūzas
selekcionārs
selekcionārs
Kristīgi
demokratiskā savienība – 10.Saeimas deputāta kandidāts
demokratiskā savienība – 10.Saeimas deputāta kandidāts
