Latvijas vasara smaržo pēc gurķiem, dillēm, ķiplokiem, upeņu un mārrutku lapām. Karstajās dienās šis vīraks tvanīgi laužas laukā pa logiem un durvīm, aiz kurām saimnieces skābē un marinē. Taču šovasar gaisā virmo arī politiskās…Tveice…
Tveice bija grūti izturama jūlija sestdienā, kad Lielupes krastā pulcējās Latvijas nacionālie karavīri un nacionālie partizāni. Netālu no tikšanās vietas izkāpjot no mašīnas, tās termometrs brīdināja, ka āra gaiss sasilis līdz 36 grādiem. No Latvijas malu malām atbraukušie kādreizējie karavīri, leģionāri, pretošanās kustības dalībnieki, Daugavas Vanagu organizācijas biedri svelmi izturēja godam. Ne tas vien izjusts kara laikā frontē, vēlāk gadiem mitinoties bunkuros mežā, salu, izsalkumu un pazemojumus ciešot Sibīrijas nometnēs.
Todien saulē cepās arī prāva buķete pazīstamu politiķu. Viņi nelaida garām izdevību veco vīru priekšā izrādīties un gudri izrunāties, copējot balsis 10. Saeimas vēlēšanām. Iepriekš īpašu interesi par šiem Latvijas patriotiem zināmie «utu vanagi» gan nebija izrādījuši, par atbalstu pat nerunājot. Vēl vairāk – marta 16. datumu, kad zinātāji piemin Latviešu leģiona izveidošanu, mūsu politiķi, šķiet, vislabprātāk izņemtu no kalendāra. Pasaules acīs Latvijas sarežģīto vēsturi skaidrot grūti, bet taisnoties apnicis.
Tas, ka politiķi uz saietu atbrauca, protams, ir labi. Gribētos redzēt tās pašas sejas, tikpat ieinteresēti sekojot šādam pasākumam nākamgad, kad balsu zvejas laiks būs garām.
