Amatniecības tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai veltītajā konferencē, kas nesen notika Bauskā, piedalījās atzīta mārketinga speciāliste Brigita Stroda. Viņas ziņojums «Suvenīri: stils un gaume» sniedza vērtīgas un ikdienā noderīgas atziņas gan amatniekiem, gan tūrisma nozares pārstāvjiem.Gandrīz katrs amatnieks ir pievērsies arī suvenīru darināšanai, taču ne vienmēr tiek noteiktas striktas robežas starp mākslas darbu un piemiņas lietu. Brigita Stroda uzsver, ka abi jēdzieni pavisam noteikti nav sinonīmi. Suvenīru mērķis ir pagarināt ceļojumā piedzīvoto baudu, nest vēstījumu radiem, draugiem un paziņām. Suvenīram galvenais ir saikne ar konkrētu vietu, personu, notikumu. Izcilība un ekskluzivitāte, kas ir mākslas darba vērtības pamatkritēriji, suvenīriem nav obligāti, bet tiem ir jābūt gaumīgiem un asprātīgiem. Brigita Stroda min veiksmīgu piemēru. Tie ir tūristu ļoti iecienītie Rietumeiropas muzeju veikaliņi, kuros piedāvā oriģinālas, gaumīgas, arī ļoti savdabīgas piemiņas lietas. Ceļojumos cilvēki ir labā garastāvoklī, tāpēc viņiem ir daudz vieglāk pārdot arī suvenīrus, jo atrašanās patīkamā vidē tālu no mājām rada vieglu eiforiju.«Gaumi nevar ne aprakstīt, ne izmērīt, bet tās neredzamajai klātbūtnei ir ļoti liela ietekme. Es pilnīgi nepiekrītu izteicienam «Par gaumi nestrīdas», jo uzskatu, ka vajag gan strīdēties, gan to attīstīt un kopt. Masveida produkcija, ko Latvijā galvenokārt piedāvā tūristiem, balansē uz ļoti apšaubāmas gaumes un bezstila robežas. Taču mums ir arī izcili standarti, kā, piemēram, tekstilmākslinieces Laimas Kaugures salons «Garāža», kurā var iegādāties izsmalcinātas, ekskluzīvas, ļoti pievilcīgas linu izstrādājumu kolekcijas.Laima piedāvā visaugstākās pilotāžas amatniecību. Darbi ir ļoti dārgi, taču ārzemnieki «Garāžā» pērk nevis vienkārši priekšmetu, bet gan stilu. Amatniecības niša, kas atrodas starp šīm abām galējībām, vēl nav piepildīta, tādēļ roku darba meistariem ir, kur izpausties. Jāpatur prātā, ka amatniecība nav muzeju kultūra. Amatniecība nekad nenoveco. Jebkurā mirklī etnogrāfijas elementus iespējams aktualizēt,» spriež Brigita Stroda.Mārketinga speciāliste atgādina, ka suvenīrs nedrīkstētu būt bezpersonisks. Katrai lietai pircējs būtu jāuzrunā ar savu stāstu. Ir jāmeklē veidi, kā stāstīt par cimdiem, zeķēm, keramikas traukiem, rotām, somiņām. Latvijā ir ļoti maz amatnieku darinātu suvenīru bērniem, suņiem, kaķiem, citiem mīļdzīvniekiem. Ārzemēs šīs piemiņas lietas ir ļoti pieprasītas. Un, protams, veiksmīgi izrādīsies tie meistari, kuri suvenīru pasaulē ieviesīs labu humoru, kas Latvijā ir liels deficīts.
