Ministru prezidents
Andris Šķēle 1997.gadā, privatizācijai nododot uzņēmumu AS Latvijas
Gāze, jaunveidojamai akciju sabiedrībai vārda tiešā nozīmē
uzdāvināja vienu no ienesīgākajām valsts dabas resursu un
rūpnieciskajām bagātībām…Privatiz…Privatizācijas
rezultātā AS Latvijas Gāzes akcijas pašlaik ir sadalītas šādi:
47,23% — Vācijas koncernam E.On. Ruhrgas International AG, 34% —
Krievijas koncernam Gazprom un SIA Itera Latvija — 16%, bet 2,85% —
maziem akcionāriem, tajā skaitā Latvijas valstij 0,0002857% akciju.
Enerģētikas likuma 20. pants nosaka, ka stratēģiski svarīgi
energoapgādes objekti — pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa — ir
saglabājami valsts īpašumā, taču pēc „izdevīgā” privatizācijas
darījuma Latvijas valsts pār Inčukalna gāzes krātuvi ir zaudējusi
kontroli. Šķēle, 1997.gadā, piešķirot ekskluzīvas tiesības AS
Latvijas Gāzei uz 20 gadiem, līdz 2017. gadam, izmantot Inčukalna
pazemes gāzes krātuvi, ir atņēmis valstij iespēju gūt ienākumus no
sava īpašumu. Rezultātā gāzes patērētājiem Latvijā tagad
jāpakļaujas Gazprom diktātam un noteiktajām gāzes cenām, jo visa
valsts gazifikācija ir atkarīga no Inčukalna gāzes
krātuves.Jānorāda, ka AS
Latvijas Gāze pilda privatizācijas noteikumus un katru gadu valstij
maksā noteiktu daļu par pazemes gāzes krātuves izmantošanu.
Piemēram, 2003.gadā šī maksa bija 6,5 tūkstoši latu, bet maksimālā
summa, kuru Latvijas valsts varētu saņemt, ja gāzes krātuve visu
gadu būtu maksimāli noslogota, būtu vien 40 līdz 50 tūkstošu latu
robežās. Gribu norādīt, ka AS Latvijas Gāzes peļņa 2009.gadā ir
bijusi 20 miljoni latu, neskatoties uz lielo gāzes patēriņa
kritumu. Ja kaut viens miljons latu gadā tiktu samaksāts valstij
par Inčukalna gāzes krātuvi, tad valsts budžetā iegūtu 14 miljonus
latu.Es uzskatu, ka Šķēlem
ir jāuzņemas atbildība par šo valstij tik neizdevīgo darījumu.
Diemžēl, privatizāciju nav iespējams atgriezt tās sākumstadijā un
noslēgto līgumu laušana Latvijas valstij radītu miljonus latu
zaudējumus. Es jau tuvākajā laikā vērsīšos tiesībsargājošajās
iestādēs ar iesniegumu par Šķēles atbildības izvērtēšanu saistībā
ar šo darījumu.
Piebilde. Inčukalna gāzes
krātuve ir trešā lielākā Eiropas gāzes krātuve, kuras ietilpība ir
4,4 miljardi kubikmetru dabasgāzes, tai skaitā — 2, 145 miljardi
kubikmetri bufergāzes, bet 2,255 miljardi kubikmetri aktīvās gāzes.
Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka tieši Latvijas teritorijā porainā
smilšakmens slāņi atrodas gāzes krātuvju ierīkošanai optimālā
dziļumā — 700 – 800 metru zem zemes. Igaunijā tie ir krietni tuvāk
zemes virskārtai — apmēram 300 metru dziļumā. Savukārt Lietuvā un
Krievijas rietumdaļā tie ir pārāk dziļi — 2200 – 3000 metru zem
zemes. Tādēļ tieši Latvija ir stratēģiski nozīmīga reģiona gāzes
apgādes sistēmā. Citas gāzes krātuves Latvijā šobrīd nav, lai arī
ir runas par iespējamu gāzes krātuves izveidi Dobelē. No Inčukalna
gāzes krātuves ar gāzi tiek apgādāta ne tikai visa Latvija,
Igaunija un Lietuva, bet arī daļa Krievijas, tajā skaitā viss
Pleskavas apgabals. Loģiski būtu, ja Latvija un tās iedzīvotāji no
Inčukalna gāzes krātuves būtu ieguvēji, taču, diemžēl,
nekā.
Klāvs Olšteins, politisko partiju apvienība
„Vienotība”,
www.olsteins.lv
