Iemetot kārtējo devumu lielveikalos izvietotajās kastītēs, kas aicina ziedot nepaēdušajiem Latvijas bērniem, man acu priekšā nostājas televīzijā redzētās ainas no vēlēšanu nakts. Tad pie bagātīgi klātiem galdiem dzīroja dažu partiju pārstāvji. Gaidīdami vēlēšanu rezultātus, diezin vai viņi atcerējās nepaēdušos bērnus un savus pirmsvēlēšanu solījumus. Cilvēks, kuru māc rūpju nasta par savas tautas nākotni, diezin vai varētu tik publiski līksmoties. Aina mūsu pašvaldību vēlēšanās bija tieši pretēja un rosināja vēlētāju cerības uz cieņu un sapratni.Pašreizējie notikumi jaunās koalīcijas veidošanā apstiprina manas priekšnojautas par godprātīgu savu pienākumu pildīšanu tautas labā. Visnepatīkamāk mani pārsteidza nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «TB»/LNNK deputātu kandidātu uzvešanās vēlēšanu naktī. Šīs apvienības deputātu prieka izpausmē cerēju izdzirdēt latviešu tautasdziesmas, bet ausīs grieza ar lielu entuziasmu dziedātā dziesma «Mēs sitīsim tos utainos…». Šīs dziesmas galvenais diriģents bija Raivis Dzintars, kurš jauniešus, manuprāt, aicināja uz atklātu vardarbību, kuras jau tāpat mūsu valstī netrūkst.Arī pie sabiedrības šķelšanas, manuprāt, galvenie vaininieki ir politiķi. Man vienmēr ir gribējies oponēt tiem, kuri pārmet par skatīšanos austrumu virzienā. Man, angļu valodu nezinošam cilvēkam, jau grūti orientēties mūsu galvaspilsētā Rīgā, kur acu priekšā ņirb dažādi uzraksti tikai angļu valodā. Ar labām sekmēm dāņi mūsu zemē nodarbojas ar cūkkopību, bet zviedri jau apsaimnieko zemes platības, kas lielākas par mūsu mežiem. Neesmu vairs pārliecināta, ka jaunajai Saeimai pietiks politiskās tālredzības, lai mūsu radikāļu dēļ saglabātu mierīgu līdzāspastāvēšanu starp valstīm un tautām, kas mūsu ekonomiskās situācijas apstākļos ir tik nepieciešama. Mēs savos laukos cilvēkus nešķirojam pēc tautībām, bet gan vērtējam viņu labos un sliktos darbus. Visvairāk mūs uztrauc daļas uzkurinātu jauniešu visatļautība un morāles principi. Saeimā esošo partiju nesaskaņas un deputātu apsaukāšanās ietekmējusi arī attiecības sabiedrībā.Mūsu daudznāciju tauta ir izslāpusi pēc cieņas un sapratnes, kuras par maz izrādījās arī bijušajai Saeimai, īsi pirms savu pilnvaru nolikšanas ievērojami palielinot algas varas vīru līdzgaitniekiem – padomdevējiem – uz tautas nabadzības fona.Manuprāt, tagad vajadzētu rēķināties ar katru partiju, kura bez nosacījumiem var dot savu ieguldījumu valsts mikroklimata uzlabošanā un ekonomikas ātrākā augšupejā.
