Vecā Eiropa atskārtusi, cik svarīgi tai ir jauni cilvēki darbspējīgā vecumā, kuri veido ģimenes, laiž pasaulē bērnus. Ja arī tie ir imigranti no citām Eiropas valstīm, viņiem jāpalīdz iedzīvoties uz palikšanu.Nevis noliegums, bet labvēlība pret cilvēkiem no Austrumeiropas valstīm, kuri brīvā darba tirgus apstākļos izbraukuši strādāt uz Angliju, Īriju, Vāciju, Franciju, Spāniju un citām zemēm. Šādu nostāju saklausīju diskusijā par demogrāfiju, kas notika Eiropas Parlamentā ietekmīgākās politiskās grupas rīkotā konferencē.Mūsu jaunieši ir centīgi, strādīgi un vairumā gadījumu arī izglītoti, ar stingru motivāciju dzīvē tikt uz augšu. Šie jaunie cilvēki un arīdzan viņu bērni tuvāko gadu laikā strādās izraudzītās mītnes zemes labā un vairos tās labklājību. Ja iebraucēju bērni šajā valstī sāk skolas gaitas, tā ir pat lielāka garantija palikšanai nekā nekustamā īpašuma iegāde.Vecmāmiņai Eiropai nepietiek savējo mazbērnu demogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanai. Tāpēc nekas cits neatliek – jāsekmē mūsu jauniešu iejušanās multikulturālajā sabiedrībā. Citādi nebūs, kas vecīšiem pensijas pelna, bet vidēji Eiropas Savienībā dzīvo ilgi – sievietes līdz 82,2, bet vīrieši – līdz 76,1 gadam. Tas ir par gandrīz 10,8 gadiem ilgāk nekā vidēji Latvijā (sievietes mūžs – 77,8, vīrieša – 67 gadi). Tādi ir «Eurostat» dati. Latvijā jānotiek ļoti būtiskām pārmaiņām, lai mūsējie gribētu atgriezties, kamēr viņu vecmāmiņas vēl dzīvas.
Nolūko mūsu mazbērnus
00:00 27.10.2010
94