Stāsta VITOLDS ĀRMANIS, Rundāles pagasta amatnieks.– Visu pagājušo nedēļu pavadīju Ziemassvētku tirdziņā, pārdodot paša darinātos koka priekšmetus. Ik vakaru mājās pārrados ap pulksten 20 un tad līdz diviem naktī strādāju darbnīcā, lai gatavotu pircēju pieprasītākās lietiņas. Nebija laika ne skatīties televīziju, ne domāt par dzīvi, pat saņemtās elektroniskā pasta vēstules palika neizšķirotas. Jūtos nedaudz noguris, tādēļ šonedēļ dažas dienas atpūtīšos, pārlūkošu Ziemassvētku tirdziņu rīkotāju piedāvājumus. Šķiet, ka došos uz Smilteni.Amatniekam ir vēlams biežāk kontaktēt ar publiku. Tā var labāk izzināt cilvēku intereses un gaumi. Šogad Ziemassvētku dāvanām īpaši pieprasīti ir koka priekšmeti ar etnogrāfiskām zīmēm. Tas liecina, ka mūsos vēl ir dzīvas patriotisma jūtas. Ja es pats savus darbus netirgotu, tad arī nezinātu, ka šīs lietas cilvēki sūta saviem tuviniekiem, kuri, ekonomiskās krīzes spiesti, ir devušies peļņā uz ārvalstīm. Negaidītais fakts man sasildīja sirdi. Ļoti daudzi dāvināšanai izvēlas atslēgu koka piekariņus ar alfabēta burtiem, pēdiņām un citiem motīviem. Daži pircēji ir teikuši, ka ziedi ātri novīst, bet uzdāvinātais piekariņš vēl ilgi noderēs. Tagad cilvēki vairāk izvēlas priekšmetus, kuros apvienota funkcionalitāte un skaistums.Ziemassvētku noskaņu īsti vēl neesmu izjutis. Šonedēļ noteikti pirkšu dāvanas sievai un meitai. Es taču nevaru viņām pasniegt savas koka karotes! Amatniecība ir mūsu ģimenes ikdiena. Meita Kristīne iemācījusies gatavot auskarus, bet sieva Iveta šuj galdautus un iepirkuma maisiņus.
