Reizēm ir situācijas, kas liek uz daudz ko paskatīties no pavisam citas puses. Kad pa dienu reizēm iebrienam sniegā uz ietves, ik pa brīdim nosakām: «Kur sētnieki skatās?»Patiesībā sētnieki strādā. Agri un centīgi, lai pilsētas un ciematu iedzīvotāji no rīta izietu trotuāros, pa kuriem var staigāt. Pats par to pārliecinājos, kad 10. decembrī sešos no rīta izbraucu uz ielas ar bērnu ratiņiem, lai nokļūtu autoostā. Mazā bija jāved uz slimnīcu Rīgā. Jau iepriekš bija skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo pēdējā laikā tik liela sniega kārta vienīgi pagājušā gada ziemā redzēta. Kalnā uzbraukt pa sniegu ar ratiem bija grūti, bet vienalga no sirds pateicos dienestam, kas tīra ielas. Melnā nakts tumsā divas reizes izbrauca sniega tīrāmā mašīna. Ja iela nebūtu notīrīta, no rīta sasnigusī sniega kārta kļūtu tik bieza, ka pat kājām uzkāpt kalnā nebūtu viegli. Rati nepārtraukti stiga sniegā. Tik grūta pastaiga pa pilsētu man vēl nav bijusi. Tomēr lielākā daļa trotuāru jau sešos no rīta bija tīri. Pārsteidza labi iztīrītais Brīvības bulvāra trotuārs. Sētnieki cītīgi strādāja Uzvaras ielā, pie Bauskas novada domes ēkas. Zaļās ielas trotuārs bija daļēji iztīrīts, bet tā nebija sētnieces vaina. Kā viņa pati atzina – uz ielas ir jau no puspieciem. Lielā sniega kārta radīja grūtības visiem. Man katrs notīrītais gabaliņš – liels atvieglojums.Arī uz ceļa starp Bausku un Rīgu ik pa brīdim varēja pamanīt sniega tīrāmās mašīnas. Dienestu darbinieki, kas kopj un sakārto vidi mums visapkārt, šajā laikā ceļas ļoti agri, regulāri un centīgi strādā. Paldies tiem, kas padara mūsu dzīvi daudz vieglāku.
