Zemkopības ministrija (ZM) rosinās atbilstīgu grozījumu veikšanu Krājaizdevu sabiedrību likumā, lai lauku iedzīvotājiem atvieglotu un vienkāršotu aizdevumu saņemšanu no krājaizdevu sabiedrībām.Tāds lēmums pieņemts pēc ZM speciālistu un lauku krājaizdevu sabiedrību pārstāvju diskusijas Zemkopības ministrijā, informē ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.Patlaban, saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, darbojas gan lielas nozaru krājaizdevu sabiedrības, gan mazas lauku krājaizdevu sabiedrības. Tomēr likuma nosacījumi neveicina lauku kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) veidošanos un attīstību, secināja tikšanās dalībnieki.Diskusijā rosināts, ka Krājaizdevu sabiedrību likumā, veidojot atšķirīgu tiesību normu regulējumu lielajām nozaru KKS un lauku KKS, šo organizāciju tīklu varētu veidot visā Latvijas lauku teritorijā, tādējādi veicinot finanšu resursu pieejamību jebkuram lauku iedzīvotājam.Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone stāsta: «Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā ir nepieciešami, jo tas atvieglos kredītlīdzekļu iegūšanu lauku iedzīvotājiem gan projektu īstenošanai lauksaimniecībā, gan arī jebkurā situācijā, realizējot pavisam neliela apjoma ieceres, piemēram, iegādājoties kaut vai tikai govi, bišu stropu vai vienkāršu amatnieka darba piederumu komplektu, kas nereti ir nozīmīgs solis lauku saimniecības izdzīvošanā vai arī tālākā veiksmīgā darbībā.» FAKTIPatlaban Latvijā darbojas 22 lauku krājaizdevu sabiedrības, no kurām lielākās ir KKS «Allažu saime», Kauguru KKS, Kandavas novada KKS, Taurenes KKS un Pūres KKS.Krājaizdevu sabiedrības jau vairākus gadus pastāv Rundālē un Vecumniekos.Īpaši aktīvi krājaizdevu sabiedrību kustība attīstās kaimiņvalstīs Lietuvā un Polijā.
