Latviju nav piemeklējušas zemestrīces un vulkāna izvirdumi, arī Rīgas līcis turas krastos. Ziema ir tāda, kādai tai mūsu platuma grādos jābūt, tomēr 40 novados valdība 6. janvārī izsludināja ārkārtas situāciju.«Sidrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā, visi sīki žagariņi sidrabiņu vizināja…». Šajā ziemā esam pārliecinājušies, ka tā tiešām notiek. Cik baiss ir mitrums, kas sasalst pusceļā starp zemi un debesīm, var pastāstīt mūsu pašu elektriķi, kuri kopš gadumijas palīdz kolēģiem Latgalē atbrīvot elektrolīnijas.Ir mājas, zemnieku saimniecības, uzņēmumi un skolas, kur elektrības nav kopš Ziemassvētkiem. Nāk jauns putenis, salu nomaina atkusnis, un viss sākas no jauna. Turklāt janvārī mēdz būt arī postošs vējš ar vētras spēku.Simtiem tūkstošu latu jau kuro ziemu jāizlieto postījumu novēršanai, tomēr kabeļu ieguldīšana esot pārāk dārga. Tā spriež gan ekonomikas ministrs, gan koncerna «Latvenergo» vadītājs, sakot, ka trūkst investīciju elektrolīniju sakārtošanai un modernizācijai.Akciju sabiedrības «Latvenergo» peļņa 2007. gadā bija 9,4 miljoni latu, 2008. gadā – 10,1 miljons latu, 2009. gadā – 20,2 miljoni latu. 2010. gada pirmajā pusgadā Latvijas valstij piederošais uzņēmums strādājis jau ar 50 miljonu latu peļņu, raksta laikraksts «Dienas Bizness», atsaucoties uz koncerna akciju turētāju – Ekonomikas ministriju. Peļņa 100% apmērā, atbilstīgi likumam, valsts kapitālsabiedrībām jāieskaita valsts budžetā. Tur tā iekrīt kopīgajā katlā, bet pārbaudījumu ar nosaukumu «Ziema» gaisa elektrolīnijas Latvijā neiztur.
