Latvijas Petroglifu centrs Kulšēnu sēravotu Vecsaules pagastā ir izvēlējies par 2011. gada ģeoloģisko objektu. Par šo faktu centrs šonedēļ informēja «Bauskas Dzīvi».Avots atrodas netālu no Ozolaines ciema, ap 300 metru no Kulšēnu mājām, un ir lielākais šāda tipa dabas objekts Zemgalē un, iespējams, arī Latvijā. Tā uzskata speciālisti. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja – labajā krastā mitras pļavas vidū septiņus līdz 15 metrus plašā iedobē.Milzīgo avotu pirmo reizi ieraudzīja un novērtēja dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis pagājušā gadsimta 20. gados. Kopš 2001. gada tas ir aizsargājams dabas piemineklis. Ap sēravotu noteiktā aizsardzības zona ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.Iepriekšējos gados īpaši izvēlētie ģeoloģiskie objekti bija smilšakmens un dolomīta atsegumi Vidzemē – populārās Neļķu klintis Salacas krastā pie Mazsalacas (2008. gadā) un Sikšņu klintis pie Gaujas Virešu apkārtnē (2009. gadā), bet pērn gada ģeoloģiskais objekts bija Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, pie kura tika izveidota dabas taka.Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas tūrisma informācijas centrs. Maijā pie gada ģeoloģiskā objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums un veikti sēravota pētījumi.
