Patlaban gandrīz visās Latvijas upēs, izņemot atsevišķas vietas, ūdens līmenis pazeminās, kā arī ledus aizvien vēl ir samērā biezs.Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina, ūdens līmenis upēs patlaban ceļas vietās, kur sākusies vižņu iešana, piemēram, Salacā pie Lagastes ūdens līmenis cēlies par pusmetru, kā arī nedaudz ūdens līmenis cēlies Amatā. Daugavā lejpus Pļaviņu pilsētas līdz pat Aiviekstes grīvai kopš decembra ir izveidojies ledus un vižņu sablīvējums, kas, sākoties ledus iešanai, visticamāk, ka nespēs virzīties uz priekšu, tādēļ tajās vietās pavasarī atkal var būt gaidāmi plūdi. Nedēļas sākumā veiktie pēdējie ledus mērījumi upēs liecina, ka ledus joprojām ir samērā biezs. Daugavā upes garumā ledus biezums ir no 25 līdz 50 centimetriem, tikai atsevišķās vietās ir plānāks. Piemēram, Krāslavā, kur ledus sega izveidojās pavisam nesen, upes vidū ledus biezums varētu būt 10 centimetri. Arī Lielupē ir samērā bieza ledus kārta – no 30 līdz 40 centimetriem, bet pie Staļģenes ledus ir plānāks – 23 centimetri. Kā norādīja hidroloģe, šāds ledus biezums ir virs vidējiem rādītājiem, kādi parasti ir šajā laikā, jo ap 20.janvāri ledus biezums parasti ir par 10 centimetriem plānāks. Biezais ledus liecina par to, ka pavasarī varētu būt gaidāmi plūdi, it sevišķi vietās, kur šajā ziemā upei aizsalstot izveidojās vižņu un ledus sastrēgumi. Ledus sablīvējumi ir gan lejpus Pļaviņu pilsētas, gan arī citviet Daugavā un citās upēs, jo vižņu iešana šoziem decembrī bija ilgstošāka nekā ierasts. Vižņu sablīvējumi, iespējams, ir izveidojušies arī Lielupes augštecē. Hidroloģe informēja, ka Kurzemes upēs, kur ūdens līmenis līdz šim bija cēlies par pusotru līdz diviem metriem, tagad pazeminās.
