Stāsta SANITA ŽILINSKA, Bauskas 1. vidusskolas 12.d klases audzēkne.– Nedēļa pagāja, gatavojoties mūsu žetonu vakaram. Šķiet, kas tur liels, bet bija daudz sīku darbiņu, kurus nevarēja atlikt.Pirmdien stundās mācījāmies jaunu vielu, jo jāgatavojas skolas beigšanas eksāmeniem. Mēģinājām savas klases uzdevumu žeto-nu vakaram. Jaukākais – man bija 19. dzimšanas diena, saņēmu ziedus un mīļus apsveikumus.Otrdien mācījos dzejoli, ar kuru man bija jāsāk klases uzvedums žetonu vakarā. Tie bija skaisti vārdi par mīlestību, tos nevar vienkārši nobērt. Vēl šajā dienā piedalījos skolas olimpiādē vēsturē, šajā priekšmetā un vēl latviešu, angļu valodā un matemātikā arī kārtošu eksāmenus.Trešdien skolā bija dambretes turnīrs. Spēlēju un priecājos, ka mūsu klase ieguva otro vietu.Ceturtdien ģenerālmēģinājumā visas izlaiduma klases atrādījām savus priekšnesumus žetonu vakaram. Katrs centās, lai uzstāšanās atklātu talantus un būtu interesanta mūsu vecākiem un skolotājiem.Piektdien skolā ieradāmies kopā ar vecākiem, visi šajā vakarā jutās jauki. To, kā mums pasniegt gredzenus ar skolas simbola atveidu, bija izdomājuši 11. klases skolēni. Kaut arī zināju, ka saņemšu gredzenu, kādu pati biju izvēlējusies, bija gādāts, lai gredzena saņemšana būtu aizkustinošs pārsteigums. Skolā pavadītais laiks ir bijis ļoti vērtīgs. Dzīvoju Brunavas pagastā, mācījos Mežgaļu pamatskolā, astotajā klasē pārnācu uz Bauskas 1. vidusskolu. Katru dienu braukāju uz mājām. Ja bija jāpiedalās skolas pasākumos un pēdējais autobuss jau bija prom, mīļā mamma atbrauca pakaļ.Sestdien atkal biju skolā. Bija absolventu tikšanās, un man vajadzēja reģistrēt tos, kas skolu beiguši pēc 2000. gada. Šo absolventu skolā bija daudz. Pēc desmit gadiem varbūt satikties gribēs arī mana klase… Pēc dažiem mēnešiem katrs dosimies uz savu pusi, grūti to pieņemt, ir tik ļoti sarasts. Par to paldies mūsu klases audzinātājai Anitai Stankevičai.Svētdien gribējās izgulēties. Pēc tam gatavojos pirmdienas septiņām stundām.
