Valdības vārdu kaujas ir beigušās, jo izdevies atrast, kur ietaupīt 50 miljonu latu, lai izpildītu aizdevēju prasības. Taču, ja zinām, ka tas veikts nevis samazinot izdevumus, bet paaugstinot tādus nodokļus, ko maksās katrs, jāsāk domāt, vai piepildīsim valdības ieceres.Ikviens, ko atbrīvo no darba iestādes reorganizācijas vai likvidācijas dēļ, ir potenciāls komunālo maksājumu parādnieks. Jau janvārī iedzīvotāju parāds par apkuri Latvijā pārsniedzis 60 miljonu latu. Apkopojot no 73 pašvaldībām saņemtos datus, tādas ziņas publiskojusi Latvijas Pašvaldību savienība.Vietvaras apsver, ar kādiem līdzekļiem panākt, lai cilvēki rēķinus tomēr nokārto, jo nākamā ziema var izrādīties vēl bargāka. Tās pašas budžeta līdzekļu konsolidācijas dēļ valdība nolēmusi ar 1. jūliju dabasgāzei atcelt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi. Tātad mājsaimniecībām tā palielināsies no 12 līdz 22%. Labi, nevārīsim garās zupas un mazāk cepsim pīrādziņus. Taču nodokļu atvieglojumu atcelšana neskars tikai cepeškrāsnis un pavardus. Vēl smagāku situāciju padara tas, ka valdība nolēmusi atcelt nodokļa atvieglojumu arī tai dabasgāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai un koģenerācijas procesam. Siltums kļūs vēl dārgāks.Vai, veidojot budžeta prognozi, kāds ir paskaitļojis, kā iedzīvotāji, kuru vidū ir prāvs skaits nu jau bezcerīgu bezdarbnieku, spēs samaksāt iekrātos parādus? Iespējams, nākamajā ziemā katlumājas skurstenis nekūpēs, jo, neatgūstot parādus, siltumapgādes uzņēmumi nevarēs samaksāt par gāzi.
Ja mēs to izturēsim...
00:00
28.02.2011