Varēja, manuprāt, nelikvidēt Kristīgo pamatskolu, bet Bauskas topošajai ģimnāzijai atstāto «atlikumu», sešgadīgo pamatskolu vai sākumskolu gan.Un sešgadīgās skolas vietā ar ģimnāziju zem viena jumta ievietot Kristīgo skolu kā sešgadīgu. Vienīgi Kristīgās skolas 7.–9. klašu audzēkņiem vajadzētu atrast vietu Bauskas pārējās divās mācību iestādēs.Pašreizējās Bauskas 1. vidusskolas 1.–6. klašu audzēkņi, viņu vecāki varētu izvēlēties, kur mācīties nākamajā mācību ga-dā – vai palikt un iekļauties Kristīgajā skolā, vai doties uz pārējām divām Bauskas skolām. Tad arī koris «Laudate Dominum» varētu turpināt darboties kristīgajā vidē, netraucējot mācības ģimnāzijā.Kristīgās skolas ēka gan nedrīkstētu palikt tukša. Nav neiespējami grozīt novada domes negatīvo lēmumu Kristīgās skolas pastāvēšanai par labu – gan skolas kolektīva, gan bērnu vecāku interesēs.Par bibliotēku. Būtu pieņemami to celt bijušās sinagogas vietā. Tur nav bijis kapu. Kā man zināms, Kuldīgā, kur arī nav ebreju kopienas, sinagoga pēc Otrā pasaules kara ir saglabājusies. Tajā ievietota bibliotēka, atstājot muzeju ebreju kopienas piemiņai. Līdzīgi varētu būt arī jaunuzceltajā bibliotēkā Bauskā.Vienojoties ar ebreju kopienu, varētu atrast vietu, sakārtot, nožogot un uzstādīt kaut vai tādu pieminekli, kāds bija attēlots laikrakstā «Bauskas Dzīve». Otru holokausta upuru piemiņai veltītu pieminekli, Bauskas iedzīvotājiem pieņemamu un estētiski skatāmu, varētu veidot, pēc novada domes ieteikuma, piemēram, pilskalna parkā paralēli Brīvības bulvārim, kur jau ir divi pieminekļi. Konkrēti – aiz uzkalniņa, kur bija un vairs nav karavīru apbedījumu. Protams, atkarībā no gribas un finansiālām iespējām.Manuprāt, vēl varētu tapt no betona veidots Bauskas simbols – obelisks ar pilsētas ģerboni, Bauskas dibināšanas gada skaitli, pilsētas apaļās un pusapaļās jubilejās varētu piestiprināt šim notikumam veltītu plāksni. Pie obeliska būtu divi karogu masti. Vienā no tiem svētkos plīvotu pilsētas karogs, pie tā godasardzē stāvētu jaunieši tautastērpā. Vieta, kur uz brīdi apstāties svētku gājienam ceļā uz estrādi.Vēl man ieteikums atjaunot Bauskas pils tornī kara laikā iznīcināto piemiņas plāksni, kad 1943. gadā svinēja Bauskas pilsētas 500. gadadienu. Tikai ne tādu tekstu, kāds toreiz bija. (Tolaik par pamatu apaļajai gadskārtai noderēja vēsturnieku atzinums, ka 1443. gada dokumentā pieminētā Livonijas ordeņa «jaunās pils celtniecība» ir attiecināma uz mūsu pilsētas tagadējo teritoriju – «B. Dz.».)Par visu teikto būtu pateicīgs lasīt vai dzirdēt kāda zinoša, ieinteresēta, pilsētas tālāko attīstību redzoša cilvēka komentārus.
