Pasaules daudzveidība priecē un pārsteidz, taču rada arī bažas un satraukumu. Tajā notiekošajam izsekot līdzi kļūst arvien grūtāk, tomēr interesantāk. Lūk, tikai daži no šā pavasara uzplaiksnījumiem.Tuva cilvēka iespaidots, pagājušajā nedēļā vēlās vakara stundās vēros zvaigžņotajās debesīs, cerēdams ieraudzīt ziemeļblāzmas krāsainos rakstus. Latvijā tie manīti uzzibsnījam. Neparasto krāšņumu baudīt šoreiz gan nevarēja, taču pārdomas par dabas procesu daudzveidību raisīja. Vienaldzīgu neatstāja politiķu izdomas uzzibsnījumi. Kas gan būtu slikts, ja simts miljonāru no Krievijas, Kazahijas vai Apvienotajiem Arābu Emirātiem nopirktu Latvijas pilsonību? Valsts politekonomiskai drošībai kaitējumu viņi diezin vai radītu. Lauku ļaudīm būtu garantija, ka autobusi pa baltajiem lielceļiem vēl kādus gadus ripos, bedres asfaltā šopavasar varēs salabot, pensionāru maciņā valsts badainā roka neieslīdēs. Saprotu jēdzienu – dzimtene, tēvs, māte, pilsonība – svētumu nepakļaušanu tirgus principiem. Taču politiķu satraukuma pilnās elsas par ētiku raisa vien nievājošu riebumu. Manuprāt, lai nu kas par ētiku būtu runājis, tikai ne no pacientu aploksnēm, iespējams, agrāk pārtikušais tagadējais prezidents.Bet mūsu krīzes laika raudas kļūst niecīgas, kad uzzinām par šausminošajiem notikumiem Japānā. Sakuras rozā ziedu mākonim uzlecošās saules zemē šopavasar būs baisi melna maliņa.It kā nekas jau nemainās, zemeslode turpina griezties, pēc divdesmit ceturtās stundas nāk atkal pirmā, nevis divdesmit piektā. Interesanta un tik mīļa ir šā pavasara saules staru sildītā zemīte. Es atkal mulstu, vērdamies debesīs, kur cīrulis vītero, cenzdamies kumeļa pēdu tīrumā saskatīt. Ko viņš tur šogad ieraudzīs, no manis, no mums visiem ir atkarīgs.
