Ugunsdzēsēji daudz nesūdzas

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”

“Latvijas Avīzē” publikācijā “Ārā no krīzes” (š. g. 16. janvāra numurs) un „Bauskas Dzīvē” publikācijā „Ugunsdzēsēji ārā no krīzes arī Bauskas novadā” (portālā 9. februārī) rakstījām par to, kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atkopies no krīzes pirms dažiem gadiem. Kāda aina vērojama novados? Par to ziņo kolēģi no reģionu laikrakstiem.

Smiltenē gaida daļu posteņa vietā

Laikraksts “Ziemeļlatvija” raksta, ka pēc sarunas ar VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas un Smiltenes un Apes posteņu vadību secinām – šajās struktūrvienībās situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies uz labo pusi. Ugunsdzēsēji glābēji ar darba apstākļiem esot apmierināti, ir saņemta jauna tehnika, palielināts strādājošo atalgojums. Taču Smiltenē joprojām ir aktuāls jautājums par VUGD daļas izveidi pašreizējā posteņa vietā. Šo tēmu uzkarsējis 2024. gada decembrī notikušais ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumā SIA “AW Latvia” Smiltenē. “Tā bija vairāku faktoru veiksme, ka ražotne nenodega un vairāk nekā 40 cilvēku nepalika bez darba,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst SIA “AW Latvia” valdes loceklis Aivars Eglītis. Posteņa rīcībā ir salīdzinoši mazāk tehnikas (postenī ir trīs autocisternas, daļā – četras) un arī mazāk cilvēku vienā maiņā – trīs (daļā – seši).

Arī vietvara vairākkārt lūgusi centrālo varu Smiltenē izveidot VUGD daļu, jo novadā ir daudz ražošanas uzņēmumu un izglītības iestāžu. Turklāt novadu šķērso valsts galvenais autoceļš A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža, uz kura notiek daudz avāriju, un to seku likvidēšanai palīgā tiek izsaukti arī glābēji.

VUGD norādījusi, ka gada sākumā dienestā 12% amatu bija vakanti, tāpēc prioritāte šobrīd ir šo amatu aizpildīšana, nevis Smiltenes posteņa pārveide par daļu. Šādas strukturālas pārmaiņas arī prasa kopējo dienesta amata vietu skaita palielināšanu un pēc tam to aizpildīšanu. Smiltenes gadījumā tās ir vismaz divreiz vairāk amata vietas nekā šobrīd. 

 Smiltenes novadā ir divi VUGD posteņi – Smiltenē un Apē. Taču starp abām pilsētām ir 56 kilometri, tāpēc Apes postenim lielāka sadarbība ir ar tam tuvāko VUGD Alūksnes daļu. Api no Alūksnes šķir 28 kilometri. “Pēdējo divu gadu laikā Apes postenis saņēmis tik daudz kā nekad – divas jaunas mašīnas, laivu, dažādu aprīkojumu glābšanas darbiem, ģeneratorus. Visa tehnika un aprīkojums ir moderni, mūsdienīgi. Un vēl no šā gada 1. janvāra katram būs 300 eiro liela piemaksa. Laukos pastāvīgs valsts darbs, sociālās garantija – tas ir ļoti svarīgi. Nevaram sūdzēties,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teicis VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Apes posteņa komandieris Dainis Smarods.

 Arī Apes depo ir salīdzinoši jauna ēka, tā uzcelta 2017. gadā. Postenī ir trīs autocisternas, autoparks atjaunots pēdējo gadu laikā. Apes postenī šobrīd ir 15 darbinieki. Ir trīs vakances: divas – ugunsdzēsējam glābējam palīgam un viena – ugunsdzēsējam glābējam autovadītājam.

Valkas daļas rīcībā ir četras autocisternas, autokāpnes, kvadricikls, divas vieglās automašīnas, laiva glābšanas darbiem uz ūdens un cits mūsdienīgs aprīkojums. “Tehnika mums ir augstā līmenī – visa jauna. Viss ir aprīkots ugunsdzēsēju glābēju vajadzībām,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst VUGD Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Kristians Kalniņš.

Domā par melno punktu

Salīdzinājumā ar “baigo” gadu, kā ugunsdzēsēji glābēji dēvē krīzes periodu, notikušas daudzas pozitīvas izmaiņas, laikrakstam “Staburags” atzīst VUGD Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle. Kopš pagājušā gada janvāra katram Aizkraukles nodaļas postenim ir piešķirtas papildu četras amata vietas – tās raiti aizpildoties. Pļaviņu postenī ar posteņa komandieri ir 18 štata vietas – visas aizpildītas. Tikpat liels ugunsdzēsēju glābēju skaits kā Pļaviņās būs arī Jaunjelgavas postenī. No papildu iedotajām četrām štata vietām aizpildītas ir divas, uz atlikušajām divām ir trīs kandidāti, kas šobrīd iziet iestāšanās procesu. Ja visi atbildīs dienesta prasībām, tad viens dienestu sāks Neretas postenī. 

Tātad Aizkraukles novadā ir četri posteņi, kas lielākoties ļauj pārklāt administratīvo teritoriju un izsaukumu gadījumā ierasties laikus. Novadā gan esot viens, tā saucamais melnais punkts pierobežā – Mazzalves pagasta Mēmele un Ērberģe. Izsaukuma gadījumā nokļūšana uz šīm vietām aizņem 25–30 minūtes. 

“Situācija ir apzināta, tādēļ veicam prevencijas un izglītojošos pasākumus. Bieži viesojamies vietējā skolā un valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Mēmele”, kurā šogad notiks mācības. Tās palīdz glābējiem labāk pārzināt šo pusi un labāk atstrādāt rīcību dažādās situācijās, vietējiem cilvēkiem tas sniedz drošības sajūtu,” skaidroja G. Laukazīle.

Jauni depo

VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs laikrakstam “Dzirkstele” apstiprina, ka Vidzemes ugunsdzēsēji 2024. gadā un arī šogad tiek nodrošināti ar jaunu un modernu specializēto tehniku, nomainot novecojošās tehnikas vienības.

Pagājušajā gadā jaunas autocisternas saņēma visas Vidzemes struktūrvienības. Kopumā autoparks pērn atjaunots ar 26 jaunām autocisternām, pieciem kvadricikliem (Gulbenē, Cēsīs, Limbažos, Valkā un Varakļānos), kā arī 12 jaunām un modernām laivām Valmierā, Salacgrīvā, Limbažos, Apē, Varakļānos, Strenčos, Smiltenē, Rūjienā, Lubānā, Ērgļos, Cēsīs un Alūksnē.

“Vidzemē pēdējo desmit gadu laikā ir uzbūvēti jauni depo Cēsīs, Valkā, Smiltenē, Apē, Ērgļos, kā arī ēkas citās struktūrvienībās būtiski uzlabotas un atjaunotas. Vēl, protams, gaidām jauno Rūjienas posteņa ēku, kuru ugunsdzēsēji glābēji varēs sākt apdzīvot jau šajā pavasarī. Tāpat notiek aktīva būvniecība pie ēkām Madonā un Alūksnē, kurās ceram iekļūt vēl šā gada nogalē. Tuvākajā laikā gaidāma arī depo būvniecība Salacgrīvā un Limbažos. Taču, ja runājam par telpām, kurām būtu nepieciešami tehniski uzlabojumi, tad noteikti jāmin Varakļāni, Mazsalaca un Cesvaine. Tāpat esam gandarīti, ka pēdējo gadu laikā tiek palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā, kas ļauj veiksmīgāk konkurēt ar citiem darba devējiem. Šobrīd Vidzemē brīvo vakanču struktūrvienībās ir krietni mazāk nekā pirms gada. Joprojām visvairāk kolēģu trūkst Limbažu pusē – Salacgrīvas, Alojas postenī, kā arī Limbažu daļā un Valkas daļā,” stāsta A. Kellijs.

Gājuši caur uguni un ūdeni

“Pašlaik nevaram sūdzēties,” laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” jautāts par to, kā klājas VUGD dienesta Alūksnes daļā, kodolīgi saka VUGD Vidzemes reģiona Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva. Dienests vārda tiešā un pārnestā nozīmē izgājis caur uguni un ūdeni, lai sagaidītu uzlabojumus infrastruktūrā un profesijas atalgojumā, un šogad tie esot jūtami.

Tālākie punkti Alūksnes novadā, kuras komandieris min kā iespējamo problēmzonu operatīvai sasniegšanai, ir Pededzes un Liepnas pagasti. “Brauciens uz Liepnu labos ceļa apstākļos ir apmēram 25 minūtes, sniegotas ziemas apstākļos jārēķinās ar 30 minūtēm. Lai šo jautājumu risinātu, iniciatīvai jānāk no pašvaldības un iedzīvotāju puses, izveidojot Liepnā pašvaldības vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu, bet tam vajag līdzekļus,” stāsta G. Ilva. “Taču Alūksnes novadā vairs nav brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu, pēdējais mohikānis bija Pededzē. Autocisternu uzturēšanai vajag ievērojamus līdzekļus, cilvēki, kuri uz tām strādā un uztur, ir jāatalgo, tādēļ šādas iniciatīvas viena pēc otras beidzas.” 

Mūsdienīgās telpās

Nesen VUGD Bauskas daļas autoparkam pievienojās jauna 2024. gada “Scania” autocisterna. Tā īpaši piemērota izsaukumiem pilsētā, jo var pārvietoties pa šaurākām ielām un iekšpagalmiem. Šogad Bauskas daļa sagaidīs vēl vienu jaunu autocisternu. Vecumnieku postenī uz notikumiem var doties ar “Mercedes Benz Unimog” autocisternu, kas piemērota braukšanai lauku apvidū. Otra “MAN” autocisterna aprīkota ar astoņām tonnām ūdens un ir īpaši noderīga izsaukumos, kur ir apgrūtināta ūdens pieejamība. 

Vēsturisks savā ziņā bijis arī pērnā gada pavasaris, kad Iecavas postenis varēja svinēt jurģus, pārceļoties uz pilnīgi jaunām telpām. Zemgalē šis ir pirmais no jauna uzceltais katastrofu pārvaldības centrs, kurā turpmāk strādās ne tikai VUGD, bet arī Valsts policijas struktūrvienība.

Iecavas posteņa komandieris Aleksandrs Ivanovs laikrakstam “Bauskas Dzīve”atzīst, ka postenis ir ļoti apmierināts ar mūsdienīgajām un ērtajām telpām, kur ir arī virtuve, neliela sporta zāle, atpūtas telpas, atsevišķas telpas ir ikdienas formastērpiem un aizsargtērpiem, dušas. Savs kabinets tagad ir arī posteņa komandierim, atsevišķa vieta atvēlēta sakaru punktam. Ierīkota atsevišķa darbnīca, uz vietas tagad var uzpildīt elpošanas aparātu balonus, ko agrāk nācās veikt Bauskā. Sava noliktava ir šļūtenēm, kur tās sakārtotas pēc izmēriem. Plaši boksi tagad ir arī automašīnām.