Iznāca ciemoties atjaunotā guļbaļķu mājā. Gluži kā «Brakos» dzīvojat, teicu saimniecei. «Kas ir Braki?» ievaicājās viņas dēls, students.Skaidrojot aizrunājāmies ne tikai līdz Rūdolfa Blaumaņa dzimto māju vārdam. Daudziem šodienas jauniešiem aktuālākas ir citas tēmas. Jau pēc mēneša maijā Vācija atvērs savu darba tirgu jauno ES dalībvalstu pilsoņiem. Vācu valodas kursi ir pārpildīti, šajā valstī ir vajadzīgi ārsti, medmāsas, viesmīļi un pavāri, inženieri mehāniķi, inženieri elektriķi, kvalificēti metālstrādnieki, var pieteikties sezonas darbiem lauksaimniecībā, viesnīcās un kafejnīcās. Latvijai aizbraucēji ir izdevīgi, jo mūsu likumdošana paredz no citās Eiropas valstīs strādājošajiem iekasēt nodokļu starpību. Anglijā, piemēram, zemu kvalificēta darba darītājam arī nodokļu likme ir mazāka, nekā tā būtu Latvijā.Līdz ar to «maksā ragā» Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu starpību pat vairākus tūkstošus gadā! Tas ir sods par to, ka esi nevis «sēdējis uz kakla» Latvijas izdēdējušajam sociālajam budžetam, gaidot pabalstus, bet gan strādājis un maksājis nodokļus citai valstij.Ir tikai viena izeja – izbraucot no dzimtenes uz ilgāku laiku nekā seši mēneši, kļūt par nerezidentu Latvijā. Tādu lūgumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jau iesniegušas 57 600 personu. No šiem cilvēkiem nodokļu starpības atmaksu vairs nevarēs pieprasīt. Proporcionāli tāpat samazinās cerība, ka viņi gribēs atgriezties dzīvot Latvijā. Un kādi tur vairs «Braki»…
