Saulainā 30. aprīļa rītā senioru koris «Sarma» piedalījās kopmēģinājumā Koknesē, kur visus sagaidīja koru virsdiriģente – mājasmāte Silvija Cīrule. Pēc pāris stundu dziesmota treniņa dziedātājus S. Cīrule noskaņoja brauciena īstajam mērķim – Likteņdārza apmeklējumam: «Vārdi «ciešanu jūra» nav metafora. Tā bija īstenība. Padomju terors ciešanu jūrai cauri dzina tūkstošiem nevainīgu cilvēku, veselas tautas, arī latviešus. Nav tiesa, ka brīvība mums iekrita rokās par velti. Par to maksāts uz priekšu. Tik daudz bojāgājušo vietās nav ne krusta zīmju, ne pauguriņa. Nu top Likteņdārzs, kurā zudušo piemiņa tiks iemūžināta skaistajā Latvijas dabā.»Piemiņas vieta sagaidīja tik majestātiski skaista: rāmi plūst likteņupe Daugava, saulainās pavasara dienas dzidrumā spoguļojas Kokneses baznīca, spilgti krāsojas pavasarīgais zāliens, topošā amfiteātra vaļņi un asām šķembām bruģētā ābeļu aleja neatstāj vienaldzīgu nevienu. Katram savs sāpīgu atmiņu kamols ritināms… Skanot kopkora dziedātajai Agra Engelmaņa «Mātei Latvijai», koru pārstāvji iestādīja ozoliņu.Nu jau mūsu kociņš plauks pretī saulei, bet mēs to varēsim «aplūkot» arī katrs savās mājās, jo katrs stādījums tiek digitāli iemūžināts.Pēc ekskursijas pa Likteņdārzu četrsimtbalsīgais kopkoris izvietojās Daugavas ielocē un tautasdziesmas plūda gaiši un ar cerību. Atvadoties no Likteņdārza, atmiņu un veltījumu grāmatā ierakstījām arī savu vēlējumu.
