«Bauskas Dzīve» publicē fragmentu no Ievas Lešinskas sarunas ar dzejnieku Knutu Skujenieku, kurš bērnību pavadījis Vecumnieku novada Kurmenes pusē. Intervija publicēta žurnāla «Rīgas Laiks» 2011. gada maija numurā (23. – 29. lpp.).«Rīgas Laiks»: Barikāžu laikā tu teici, ka mums ir ļoti augsta politiskā kultūra un primitīva estētiskā. Vai tagad nav tā, ka primitīvas ir kā viena, tā otra?Knuts Skujenieks: Nu, katrā ziņā lielai daļai cilvēku gar to otro, gar estētisko nav nekādas daļas. Tas viņus neinteresē, tā nav viņu problēma. Ir pārāk maz cilvēku, kas šajā krīzes situācijā grib un prot ķepuroties – viņi vienkārši neķepurojas.Un tad ir šie nacionālie zēni, kam sakārojies politiskas karjeras, bet viņiem nav nekādu jaunu ideju, viņi ir atpalikuši par diviem gadsimtiem, palikuši pie pirmās atmodas. Tas ir tāds hipertrofēts ulmanisms, déjà vu. Tagad ar savu aptauju par simtprocentīgu latviešu valodu skolās viņi tikai maisa gaisu. Man vienmēr ir licies pareizs tas pirmskara un pirmsulmaņa princips – nevis asimilācija, bet integrācija. Man liekas pilnīgi pietiekami tie procenti: 40 – dzimtajā valodā, 60 – valsts valodā. Ar 60 procentiem valsts valodu var iemācīties perfekti. Bet ir ļoti svarīgi, lai krievi un vispār cittautieši var uzturēt savu etnisko identitāti – ja tam ir valsts atbalsts, tad arī valsts saņem lielāku respektu. Tad ir bāze, uz kuras var runāt par kādām interesēm un tamlīdzīgi – cilvēki var būt Latvijas patrioti, izejot no ļoti dažādām pozīcijām. Bet tagad mēs esam no politiskas diferenciācijas barikāžu laikā noslīdējuši līdz elementārai etniskai diferenciācijai, kas ir viszemākais līmenis. Es tikai ļoti ceru, un lai Dievs dod, ka tā cerība piepildīsies, ka tas referendums izgāzīsies. Bet ir arī skaidrs, ka nekāda vieglā dzīve te nebūs nekad.
