Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» valdes maija sēdē galvenā runa bija par latviešu valodas aizstāvību, aktīvi piedaloties parakstu vākšanā, lai visās valsts izglītības iestādēs pakāpeniski pārietu uz mācībām latviešu valodā. Laika atlicis maz – tikai līdz 9. jūnijam.Latvijas Politiski represēto apvienības valdes sēdē 26. aprīlī un Koordinācijas padomes sēdē 2. maijā pieņemtajā aicinājumā «Par latviešu valodu skolās» teikts: «(..) Atgādinām, ka Latvijas valstī latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. ASV, Kanādā un citās valstīs ieceļojušie ar sapratni pieņēmuši situāciju, ka viņu bērni valsts dotētās skolās mācās attiecīgās valsts valodā un to uzskata par aksiomu. Sibīrijā izsūtīto bērni skolās mācījās krievu valodā. Sākumā bija grūti, bet vēlāk iegūtās zināšanas izrādījās ļoti noderīgas. Iebildumiem un pretestībai pret latviešu valodu skolās galvenokārt ir politiska motivācija. Latvijas valsts un latviešu tautas nedraugu darbība, organizējot parakstu vākšanu krievu valodai kā otrai valsts valodai, kā arī Saskaņas centra vadītāja J. Urbanoviča vēstījums, ka Latvijā jāatjauno padomju vara, liecina, ka aktuālas ir pretvalstiskas darbības. Tā ir nostāja pret latviešu tautu, latviešu valodu un Latvijas valsts neatkarību. (..) Latviešu valoda jāaizstāv, tā ikvienam Latvijai lojālam mūsu valsts iedzīvotājam ir dārga un svēta. To nedrīkst apstrīdēt, nicināt. Žēl, ka valsts varas institūcijas, sākot ar Izglītības un zinātnes ministriju, Saeimu, jau agrāk nav pieņēmušas attiecīgus lēmumus un likumus. (..) Latviešu tautas un citu tautību Latvijai lojālie pilsoņi nedrīkst vienaldzīgi pagriezt muguru parakstu vākšanai. Jāpiedalās pašiem un jāaicina citi. Strīdi valodu jautājumā šķeļ sabiedrību. Jāapzinās atbildība un pienākums tautas un valsts priekšā.»Politiski represētie piekrīt – katram pilsonim ir tiesības uz savu viedokli. Taču to daudzveidība šoreiz parakstu vākšanas rezultātu iespaidos negatīvi. Latviskās iedzīvotāju daļas «skološanai» par šī procesa kaitīgumu izmantoti visi iespējamie plašsaziņas līdzekļi valsts valodā, tādējādi neļaujot Latvijai lojālajiem cilvēkiem pamosties un ar stingru stāju un pārliecību iet un parakstīties. Krieviski runājošo informatīvajā vidē ir un būs vienots aicinājums – par divvalodību! Ko darīt, Rīgu jau esam zaudējuši, latviešu valodas ierobežojums ir konsekventā plāna nākamā pakāpe, kas ved ne tikai uz divvalodību, bet arī uz trešās Atmodas ieguvumu sagrāvi. Tad vicināt dūres jau būs par vēlu.
