Pie Kulšēnu sēravota Vecsaules pagastā 19. maijā notika Latvijas Petroglifu biedrības un Latvijas Universitātes organizēts izglītojošs sarīkojums.Kulšēnu sēravots ir pasludināts par 2011. gada ģeoloģisko objektu. Ik gadu dabaszinātnieku organizācijas nominē kādu augu, putnu, dzīvnieku un ģeoloģisku objektu, lai aktualizētu tā nozīmīgumu Latvijas vidē. Uz tikšanos ar vēsturniekiem un ģeologiem bija ieradušies Ozolaines pamatskolas audzēkņi, skolotājas, Vecsaules folkloristi un pagasta pārvaldes vadītāja Laimdota Kolberga.Latvijas Petroglifu biedrības vadītājs Andris Grīnbergs informēja par ģeoloģiskajiem objektiem, kas tika nominēti iepriekšējos gados, ģeologs Andris Ozols stāstīja par sērūdens avotu veidošanos tā dēvētajā Salaspils svītā. Tas ir plašs reģions, kura īpatnība ir irdenie ģipšakmens ieži. Speciālisti rādīja ģeoloģiskās kartes un aprēķināja ūdens daudzumu, kas no pazemes izplūst vienā sekundē. Tie ir 138 litri. Ģeologi uzsvēra, ka Kulšēnu sēravots ir lielākais Latvijā. Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģiona administrācijas vides inspektori klātesošos iepazīstināja ar ģeoloģiskā objekta aizsardzības noteikumiem. Ceļa norādes uz Kulšēnu avotu izgatavoja Ozolaines pamatskolas zēni mājturības skolotāja Pētera Romanovska vadībā.
