Tas, kam laiku veltī Saeimas deputāti, pārsteidz, mulsina un rada neizpratni.Piemēram, valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 8. jūnijā noraidījusi Tieslietu ministrijas ierosinājumu liegt pagastu vai pilsētu pārvaldēs reģistrēt civilstāvokļa aktus. Bet … pilsētu un pagastu pārvaldes taču to nedara jau divus gadus!Saskaņot likumusLietas būtība ir šāda: likuma «Par pašvaldībām» 69. primpanta otrās daļas 5. punkts joprojām noteic – pilsētas vai pagasta pārvalde reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistrus un atkārtoti izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības.Savukārt Civilstāvokļa aktu likuma 2. pantā teikts, ka civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām. Tāpēc Tieslietu ministrija sagatavoja grozījumu likumā «Par pašvaldībām», lai nodrošinātu abu tiesību aktu savstarpējo saskaņotību. Šādu skaidrojumu «Bauskas Dzīve» saņēma no Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta.Vai deputāti nedzīvo Latvijā?Tikmēr deputāti diskutējuši, nepievēršoties grozījumu būtībai. «Vai pagastu pārvaldēs strādājošie pieļauj tik daudz kļūdu, ka viņiem vairs nevar uzticēt reģistrēt laulības, izsniegt miršanas vai dzimšanas apliecības?» vaicā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa. Pagastu pārvaldes ir jāstiprina, nevis tām jāatņem kāda funkcija. «Vai reģistrāciju nevar uzticēt pašam pārvaldes vadītājam?» brīnās komisijas sekretāre Lolita Čigāne.Neizpratni par priekšlikumu grozīt likumu «Par pašvaldībām» paudis pat deputāts Edgars Zalāns, sakot, ka pagastu pārvaldes jau tāpēc arī izveidotas, lai iedzīvotājiem pakalpojumi būtu pieejami ne tikai novadu centros, bet arī citviet novadā. Lasot šo Saeimas preses dienesta atsūtīto ziņu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē spriesto, no tiesas apjuku. Vai deputāti nedzīvo Latvijā? Kopš 2009. gada jūnijā izveidoti novadi, tajos izveidoto pagastu pārvalžu uzdevums ir sniegt pamatpakalpojumus iedzīvotājiem uz vietas, risināt saimnieciskus jautājumus pagasta teritorijā, nodrošināt saikni ar novada pašvaldību. Civilstāvokļu aktu reģistrāciju veic novada dzimtsarakstu nodaļa, nevis pagasta pārvalde.Lai nu tie pārējie, bet vai tiešām to nezina deputāts Edgars Zalāns? Tas pats, kurš no 2007. gada 8. novembra līdz 2010. gada 17. martam bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un stāvēja klāt novadu veidošanai?Viens izņēmums irAr šo ziņu iepazīstināju Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Zintu Baltiņu un Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieci Inesi Dombrovsku. Arī viņas nesaprot, kāpēc Saeimas deputāti bezjēdzīgi spriedelē par to, kas ir sakārtots un atrisināts.Tiesa gan, viens izņēmums Latvijā ir, atgādina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājam ir 15 vietnieku. Tie klientus apkalpo Gulbenes novada pagastu pārvaldēs, darbojas kā dzimtsarakstu nodaļas darbinieki ar paraksta tiesībām un reģistrē visus civilstāvokļa aktus. Varbūt tieši Gulbenes novada iedzīvotājus gribēja aizstāvēt Saeimas deputāti?
