www.bauskasdzive.lv
Bauskas muzejs aicina kopīgi sagaidīt Lielās dienas saullēktu ceturtdien, 20. martā, plkst. 6 Viļa Plūdoņa muzejā “Lejenieki”.
Saskaņā ar senču tradīcijām, Lielā diena saistīta ar pavasara atnākšanu un dabas atmošanos. Lielo dienu jeb pavasara saulgriežus atzīmē tad, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Šogad tā ir 20. martā. Ar Lielās dienas sagaidīšanu saistītie ticējumi mudina šajā dienā celties agri pirms saules lēkta, lai iegūtu spēku un mundrumu visam gadam.
«Kopīgi ar Bauskas novada folkloras kopu dalībniekiem sagaidīsim saullēktu, izdziedāsim Saules un gavilēšanas dziesmu pūru, šūposimies un ripināsim krāsotas raibas olas,» par darāmo Lielās dienas rītā stāsta muzeja darbinieki.
Lielās dienas sagaidīšanu rīko Viļa Plūdoņa muzejs sadarbībā ar Ceraukstes pagasta Tautas namu.
Tikšanās V. Plūdoņa muzeja stāvlaukumā. Tālrunis informācijai: 26184631.
Ticējumi
- Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
- Lieldienas rītā jāapēd vismaz 12 dzērvenes, tad tai gadā būs sārti vaigi.
- Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
- Ja pa lieldienām apēd nepāru olu, tad tam notiks kāda nelaime.
- Lieldienas rītā jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels.
- Lieldienas rītā bez saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
- Ja grib, lai labi zirņi paaugtu, tad pa lieldienām jāvāra pūpoli.
- Lieldienā jāšūpojas, lai odi nekož un lai lini aug līdzeni.
Avots: valoda.ailab.lv
Foto avots: Bauskas muzejs.
varētu noprast, ka Ābelnieks un viņa kompānija no Bauskas muzeja “Progresīvo” partijā iestājušies ar savu svaigo redzējumu par svināmajām dienām latviešiem. Tādām kā Jāņi, kas pārdēvējami par “līgo svētkiem”. Arī pie Lieldienām ķērušies klāt, par mēnesi šogad tās pārceļot un atstājot Lieldienu vietā vien “lielo dienu”. Diez, kuru citu, ja ne “progresīvo galviņās visas šīs fiksās idejas rodas, pavasara saulgriežus par “lielo dienu” pārdēvējot. Kas tāds pat mūsu dižgariem vēsturiskos romānus rakstot prātā neienāca, bet ,redzams, “progresīvie” tomēr nonāca pie slēdziena, varbūt, šeit kas vērtīgs “apgūstams”? Ja cilvēkam jau ģimenē, pēcāk skolā nav ielikts pamats par vērtībām, tad ļoti viegli tos maldināt ar visādām izdarībām, lai nonāktu līdz stāvoklim, kad vispār grūti apjēdzams, kas ir kas.
Bērniem vienkārši izstāstāms stāsts par senlatviešu svētkiem un kristiešu svinamām dienām.Šogad starpība vesels mēnesis,ekvinokcijai nepavēlēsi.Kristus tiks sists krustā un augšāmcelsies mēnesi vēlāk.Esiet iecietīgi.
diez, kā tavi senlatvieši noteica to ekvinokcijas datumu, ja tajos laikos vēl par Koperniku nebija dzirdējuši un kalendāru nepazina? Diez, kā toreiz senlatviešus apziņoja par ekvinokcijas dienas “pienākšanu”. Muzejniekiem taču būtu jāzin, kā Tas tolaik notika, jeb vietējais muižkungs no pils torņa saviem dzimtcilvēkiem ‘paziņoja, ka tieši šodien tā “atzīmējamā diena” pienākusi?
Ir pagānu Lielā diena, ir kristiešu Lieldienas. Kas vainas? Ko vēlas, to svin, vai arī nesvin neko. Ne jau visi pa baznīcu ņemās. Daudziem ir svarīgas tieši dabā esošās norises. Ir četri saules cikli – pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgrieži. Mūsu senči pēc saules cikliem noteica sējas laiku, pļaujas laiku, precību laiku, pareģoja laika apstākļus … un tas viss bija ne pēc baznīcas svētkiem. Tak neesam tik nervozi, ja kādam patīk baznīca, bet citam nepatīk. Pasmaidi! Pavasaris ir gandrīz klāt, gribi, vai ne! Ne to partijas, ne baznīckungi spēj regulēt.
tad būtu jums vismaz tik daudz prāta, lai paskaidrotu, kā tie pagāni latvieši vēl pirms krustnešu ierašanās precīzi noteica to Lielo dienu, kad nakts ar dienu vienā garumā, ja pulksteni tolaik nepazina un arī par kalendāra esamību šajā teritorijā pat dzirdējuši nebija. Tad jau tās Lielās dienas tolaik vismaz pāris nedēļu garumā bija, nu tā kā tagad dažiem “zapojs”. Ja aiz bezdarbības ko izfantazējiet tur kabinetos, vai visdrīzāk attālinātā darbā, tad pieslēdziet vismaz loģisko saprātu, ja tāds jums vispār ir.
tad, kā, jūsuprāt, viņi to Lielo dienu precīzi noteica un kāpēc jūsuprāt tā tieši kādu no marta dienām nosauca, jeb viņi jau bija par kristiešu Lieldinām ko dzirdējuši? Sēju, pļauju, meža ciršanu noteica pēc mēnes fāzēm un attiecīgas augsnes temperatūras sasniegšanas, lai varētu sākties sējas darbi, ne pēc saules stāvokļa pie debes juma, to nu gan jums zināt vajadzētu
Atceros no vēstures, ko mums nesa krustneši. Lāčplēsis pret šo cīnījās.
Pumpurs nebija pagāns un senie latvieši, krietnus gadsimtus pirms Pumpura līdz Lāčplēsim neaizdomājās.
Mācies vēsuri un skaties būtībā. Eposa darbības laiks ir Livonijas krusta karu sākums. Pumpurs nebija pagāns, bet tas radīja eposu par senlatviešu (pagānu) laikmetu. Tas, ka daudzu gadsimtu laikā senlatviešu varoņu stāsti neparādās rakstos, vēl nenozīmē, ka to pamatā nav senas (pagāniskas) mutvārdu teikas. Pumpurs radīja vienotu episku formu jau pēc esošo (kaut fragmentāro) stāstu motīviem.
Mūsu senči nebija tik stulbi, kā to iedomājies. Skaitīt prata un prata sadalīt dienu skaitu starp ziemas un vasaras saulgriežiem uz pusēm. Tev laikam tas būs kā Amerikas atklāšana, kad nu beidzot uzzināsi par pavasara un rudens saulgriežiem, ko mūsu senči zināja un godināja.
pasakas, tajā skaitā eposi nav vēsture, tā ir vien radošas personas fantāzija. Romānos sarakstīto atzīt par vēsturi var vien šolaiku skolās gājis nejēga. Vēsture ir fakti, gūti izpētot konkrētās vietas kultūrslāni, jeb senos rakstus. Nostāsti piecu, sešu gadsimtu garumā apaug ar izdomājumiem, kas pat ne tuvu nav tam, kas šeit kādreiz norisinājies. Tā ir vien izdomājumiem apaugusi fantāzija, ļaudīm tīkama. Arī par saulgriežiem runājot, neprata tolaik tie senie latvieši precīzi noteikt datumus, kuros tas notiek un skaitīt pratēji diez vai kādas aritmētiskas darbības veica, lai noteiktu saules pavasara un rudens ekvinokciju. Viss nav tik vienkārši, jo latvieši nedzīvoja pēc saules cikla, kā citas senās civilizācijas, latvieši senie vadījās pēc mēness cikliem un vadās joprojām, tie, kuri zina, ko tas dabai nozīmē. Ne jau šeit ar skolā atvieglinātā veidā apgūto spriest par toreiz Latvijas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu “atzīmējamajām dienām”, kuras nu nekādi nenoteica ar aritmētikas palīdzību.
Alus dzērāj, pēc Tavas loģikas viss ir ļoti slikti un apšaubāmi. Tomēr, saulgriežu (un ekvinokciju) fenomens nav jāaprēķina ar augstu matemātiku, pietiek ar sistemātiskiem dabas novērojumiem. Lauksaimniekiem jau izsenis bija praktiska nepieciešamība orientēties gadalaikos, kas ietver gan mēness, gan saules ciklu kombinētu izpratni. Vēstures un etnogrāfijas pētījumi (arī dabas ciklu svētku iezīmes) rāda, ka Latvijā (tāpat kā citur Eiropā) senie svētki lielākoties sasaistīti ar nozīmīgām sezonas maiņām – un tie parasti ap sakrīt ar astronomiskajiem saulgriežiem vai vismaz to tuvumu.
Alus dzērājam par krustnešiem un eposiem. Eposi var saturēt kodolīgas liecības vai atbalsis no reāliem vēsturiskiem notikumiem, paražām un senču ticējumiem, to nevar izslēgt. Vairāku tautu pieredze rāda, ka mutvārdu eposi mēdz saglabāt atmiņas par dabas katastrofām vai karu norisēm – kaut vai sagrozītā, simboliskā formā. Tas nenoliedz šādu stāstu vēsturisko vērtību, jo mēs varam salīdzināt to saturu ar arheoloģiskajiem faktiem, senrakstiem, hronikām. Tādā veidā var nodalīt, kas varētu būt vēsturisks fakts un kas – vēlāk pievienots folkloras elements. Un neapšaubi Lāčplēša simbolisko nozīmi.