Zane Zakarīte, Iecavas aktīvistu biedrības «Vardes» vadītāja.– Nedēļa pagāja, kārtojot lietas pirms aizbraukšanas mācīties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Pirmdien Tukumā piedalījos seminārā, kur psihologs, mārketinga speciālisti un Inese Ziņģīte mācīja, kā būt laimīgam, veiksmīgam un veselam. Tas bija gan noderīgi, gan izklaidēja, iepazinos ar jauniem cilvēkiem.Otrdien bija nopietnā diena – sakārtoju atlikušos dokumentus, rakstīju atskaites ielīgošanas finansējuma projektam. Trešdien Jelgavā Ceļu satiksmes drošības direkcijā kārtoju speciālu atļauju braukšanai ar auto Amerikā. Satikos ar 18 gadus vecu meiteni, kas vēlas septembrī doties strādāt brīvprātīgo darbu. Stāstīju, kas un kā jādara, kā man pašai gājis, kā labāk nedarīt.Ceturtdiena bija sevis lutināšanas un skaistuma diena – apmeklēju frizieri, pedikīru, manikīru, priecājos no rīta līdz vakaram.Piektdien apmeklēju ārstus, ļāvu sapotēt ikgadējās un citas vakcīnas, kas vajadzīgas ceļošanai uz Ameriku. Pat nezinu, kādas, droši zinu tikai to, ka saņēmu ērču encefalīta kārtējo poti.Sestdien rīkoju atvadu ballīti draugiem, lai gan jau visu nedēļu kāds pieskrēja vakarā vai no rīta. Katru dienu taisīju ēst, lutināju mājiniekus un draugus. Viņiem garšo, kā gatavoju makaronus ar mērcēm. To samācījos, astoņus mēnešus kā brīvprātīgā strādājot Itālijā.Svētdien kravāju somu un sāku skumt pēc mājām. Gadu ASV Montgomerijas universitātē studēšu valodas, starptautiskās attiecības, saskarsmes psiholoģiju. Vienlaikus strādāšu – pieskatīšu bērnus ģimenē Vašingtonas priekšpilsētā. Līdz šim sajūta bija dikti pozitīva, nevarēju vien sagaidīt aizbraukšanu, tagad pēdējos metros sāku apzināties, ka savus cilvēkus satikšu tikai pēc gada. Nu, gan tas pāries. «Vardes» darbosies arī manā prombūtnē – te strādās Aija Krūmiņa, es būšu sazināma internetā.
