Līdz nākamajām pašvaldības vēlēšanām te vairs nekas labs nenotiks, jo deputāti pašlaik jūtas droši savos krēslos un par cilvēkiem nedomā.Šādu vērtējumu gada sākumā dzirdēju no vairākiem Iecavas iedzīvotājiem. Tobrīd īsti nepiekritu, jo situācija bija cerīga – projektu gatavošana, lai iegūtu papildu naudu vides labiekārtošanai, tā īsti sākusies, šī gada budžetu slavēja auditori, cerīga šķita pāreja uz elektronisko dokumentu apriti, vairāki deputāti aktīvi virzīja ne tikai pašiem, bet sabiedrībai kopumā vajadzīgas lietas.Tomēr pēc pusgada nekur tālāk neesam tikuši. Augusta domes sēdē pīļu dīķa sindroms izpaudās īpaši spilgti –, skaidrojot sasteigto termiņu jaunā, paaugstinātā atkritumu savākšanas tarifa ieviešanai, pašvaldības juriste bez samulsuma atzinās, ka tādu, ignorējot likumu, noteikusi pēc pašvaldības uzņēmuma vadītāja uzstājīgas prasības. Tātad – darām, kā gribam, nevis tā, kā liek likums. Laimīgā kārtā deputātu balsojumā lēmums netika apstiprināts, visa vēlētā vara Iecavā vēl nav zaudējusi izpratni par tiesiskumu.Taču, vai un kā vēlētā vara sauc pie kārtības izpildvaru, grūti spriest, jo informācija par norisēm Iecavas pašvaldībā kļūst aizvien skopāka. Mājaslapas jaunumos dominē valsts iestāžu preses relīzes. Par elektronisko pārvaldi vairs nerunā, jo tā, visticamāk, padarītu pašvaldības darbu atklātāku. Atbildi uz jautājumu, kāpēc Iecavā joprojām nav normālas komunikācijas ar sabiedrību, kura ir pašvaldības darba devēja, var tikai minēt. Viena versija – ilgi stāvošs dīķis aizaug. Vai kāds spēs to pārvērst auglību nesošā strautā, redzēsim pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām.
