Valsts atbalsts bez reāla atbalsta un progresīvāki nodokļi bez progresīvā nodokļa – tā pāris vārdos var izteikt pašlaik divu populārāko partiju «Saskaņas centra» un «Zatlera reformu partijas» solījumus. Abas partijas it kā…Patiesībā…Pat…
Patiesībā SC partijas programmu nav viegli iegūt. Interesanti, bet tas bija novērojams arī pagājušajās vēlēšanās – sākoties priekšvēlēšanu bumam, SC mājas lapa nobrūk. Tas gan nemazina viņu popularitāti, bet izbrīnu tomēr rada.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā SC ekonomiskā programma ir pārpildīta ar populāriem saukļiem, kuru doma ir atbalstīt uzņēmējus ar kredītiem, nodokļu brīvdienām, bet darba ņēmējus ar zemākiem nodokļiem, turklāt ieviest progresīvo nodokli. Šie stāsti ir dzirdēti pirms katrām vēlēšanām arī no citu partiju puses.
Toties brīžos, kad varēja iekļūt SC mājas lapā, izbrīnu izraisīja paplašinātā ekonomikas programmas versija. Nedaudz atgādināja stāstus par Eiropas valstīm, kuras vada sociāldemokrāti – visi tiks atbalstīti, ja tikai meklēs palīdzību. Uzņēmējus atbalstīs dažādos veidos, gandrīz uz rokām auklēs.
Teorētiski to varētu pieņemt, bet, ja to realizēs praksē, diez vai sagaidīsim daudz pozitīvus rezultātus. Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu ir attīstīti daudzi uzņēmumi Latvijā, bet liela daļa nespēja bez šī atbalsta strādāt tirgus apstākļos un beidza eksistenci krīzes laikā, bet citi vēl aizvien turpina patērēt valsts un ES atbalsta līdzekļus. Ja partijai nav ideju, kā atbalstīt veselīgu tirgus ekonomiku, tad nekāds atbalsts neglābs. Turklāt nav atbildes uz jautājumu – kur radīsies nauda šiem atbalsta pasākumiem?
ZRP toties zina, kur būs nauda – tā nāks no atceltajām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm. Interesanti, ka partijas programma ļoti precīzi pasaka, kā tiks palielināts nodokļu slogs iedzīvotājiem, bet par atlaidēm mazturīgajiem runā ļoti miglaini. Ja pieņemam, ka labs rezultāts ir tad, ja partijas programmu izpilda vismaz par 50 procentiem, tad ZRP gadījumā šī izpilde var kļūt par katastrofu – nodokļu slogu paaugstinās, bet otra puse kaut kur pazudīs – gadās.
Ja atbildes par to, kāpēc jāatceļ samazinātais PVN vēl var mēģināt saprast, tad stāsts par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, nosaucot to par progresīvo nodokli, ir pilnīgs murgs. Partijas ekonomikas pārstāvji acīmredzot nesaprot, ko šis jēdziens nozīmē.
Konkrēts piemērs. Pieņemsim, ka viena persona ir Saeimas deputāts ar ienākumiem 19 tūkstoši latu pēc nodokļu nomaksas, bet otra – pensionārs, kurš saņem 2400 latus gadā. Piedodiet, ja piemēram ņemu Saeimas deputātu, bet vismaz viņu ienākumi ir oficiāli deklarēti. Vienam ir liela māja, par kuru jāmaksā 600 lati par NĪN, otram – maza māja, par kuru jāmaksā 120 lati. Problēma ir tāda, ka deputāta lielais maksājums ir tikai nedaudz vairāk kā trīs procenti no viņa ienākumiem, bet pensionāram – pieci procenti. Dubultosim maksājumus. Deputāts maksās sešus procentus, bet pensionārs – jau desmit. Varbūt trīskāršosim, četrkāršosim? Lai būtu vēl godīgāk? Interesanti, kā šajā sistēmā ZRP ekonomisti spēja izdomāt, ka tas ir progresīvs nodoklis?
Pieņemsim otrādu situāciju – pensionāra maksājums proporcionāli tomēr ir mazāks – 60 lati jeb 2,5 procenti. Četrkāršosim maksājumus. Deputāts maksā 2400 latus, pensionārs – 240 latus. It kā jau skaisti, bet deputāts no algas 19 tūkstoši latu var atvilkt šos 1800 latus, bet pensionāram 180 lati var būt dzīvības jautājums. Progresīvi jau esam, tikai – ko tas dod tam, kuram jau tagad naudas nav?
ZRP savā programmā beidzot uzdrīkstas minēt vienu no lielākajām Latvijas problēmām: «Jāpiebilst, ka turīgiem un jo īpaši ļoti turīgiem iedzīvotājiem būtisku ienākumu daļu veido citi ienākumi, nevis darba alga. Citi ienākumu veidi tiek aplikti ar ievērojami zemākiem ienākumiem nekā darba alga, kas ļauj turīgiem iedzīvotājiem maksāt relatīvi mazākus nodokļu.» Un tūlīt turpina: «Ieviešot augstāku un progresīvāku nekustamā īpašuma nodokli, šāda nevienlīdzība tiek mazināta.» Tā vietā, lai apstiprinātu progresīvo ienākumu nodokli un apliktu ar lielākiem nodokļiem šos citus ienākumus, atkal tiek sacerēta pasaka.
Pārējo partiju ekonomiskās programmas pat negribās skatīt. Tāpat zinu, ka pēc vēlēšanām pat atcerēties nemēģinās. Skumji.
