Partiju pirmsvēlēšanu programmu analīze mani ir pārliecinājusi par vienu – izņemot vienu partiju, kuru vārdā nesaukšu, viss pārējais ir vai nu mazākā, vai lielākā mērā dūmu aizsegs. Pat ja partijas kaut ko sola, reāli aprēķini…Sāksim…Sā…
Sāksim ar Zatlera Reformu partiju (ZRP). Pirms par to bija pieejama plašāka informācija, likās, ka viss kārtībā. Te nu būs mans mazais plaģiāts. Savulaik, kad rakstīju savas domas par Valda Zatlera lēmumu, par mani komentāros teica: «Domā kā vecs padomju maizē labi barojies stagnāts.» Par ZRP neteikšu, ka partijā ir padomju laikā baroti stagnāti, bet viens ir skaidrs – pamatkodolu veido jau mūsu pašu neatkarīgajā Latvijā izauguši politiskie stagnāti, kuri vēl savā darbībā nav domājuši kaut ko mainīt. Savukārt par personām, kuru intereses aizstāvēs partija, jau rakstījuši vairāki preses izdevumi – iespējams, ka tie ir Aivara Lemberga oponenti biznesā. Uzreiz jāpiemin «Vienotība» – šīs partijas izmisīgā cīņa par «KNAB» amatiem liecina, ka arī šeit tiek pārstāvētas šo oponentu intereses. Jādomā, ka abas partijas pēc vēlēšanām centīsies veidot vienotu politiku un kaut kad pat apvienosies. Tam par iemeslu var kļūt arī daļējs ZRP sabrukums, jo partijā iestājās ne tikai minētie stagnāti, bet arī daudzi cilvēki ar labām idejām, kuri agrāk vai vēlāk sapratīs, ka viņi tur nav vajadzīgi.
Par Šlesera Reformu partiju ilūziju nav – pārsvarā viena cilvēka «biznesa projekts», un pārējo atrunas, ka viņi rūpēsies par tautu arī šajā partijā, rada sāpīgi smeldzošas izjūtas, apzinoties, cik daudz lielisku cilvēku mēģina dažādu iemeslu dēļ uzlikt sev šo masku.
Par ZZS ļoti labi pasaka portālā puaro.lv, rakstā «Par ko balsot?». «PAR: ļoti prātīga izvēle, ja jums patīk Aivars Lembergs. PRET: ļoti prātīga izvēle, ja jums nepatīk Aivars Lembergs.» Turklāt idejas par to, ka A. Lembergs ir labs saimnieks, ir vienkārši absurdas – ir skaidrs, ka Ventspils iespējamais potenciāls ir sagrauts un ostas iespējas vēl ilgi netiks izmantotas.
Nacionālās apvienības VL/TB/LNNK programmā ir virkne kļūdu, tomēr ir sakarīgi paziņojumi, turklāt tieši šai partijai, nevis it kā jaunajai ZRP parādās pozitīva tendence – tās ierindas biedri ir ar savu viedokli, nevis gatavi klanīties tikai vadības teiktajam. Tomēr kopš dibināšanas brīža nacionālā apvienība ir kļuvusi par vienu no nejēdzīgākajiem veidojumiem Latvijas politiskajā vēsturē. Agresīvie jaunieši piekrita stutēt pret finansējumu un politiskajiem sakariem dažādos korupcijas skandālos iesaistītu smirdošu politisku līķi. Vienīgie lozungi, kurus viņi spēja apvienot, ir tīri nacionāli un Latvijai pašlaik tikpat nevajadzīgi kā zaķim stopsignāls. Turklāt par to, ka partija patiesībā nav gatava nopietni strādāt, liecina fakts, ka, iekļūstot Saeimā, uzreiz tika rosināts referendums par nacionālu jautājumu, nevis risinātas aktuālās problēmas.
«Saskaņas centra» (SC) mēģinājumi atteikties no sakariem ar Krievijas pusi ir tendēti uz tiem latviešiem, kas šaubās. Patiesībā, ņemot vērā viņu sadarbības līgumu ar vienu no Krievijas partijām, tas ir vēl skaidrāks nekā iepriekš. Turklāt SC uz divām pusēm runā dažādi – latviešiem sola uzlabot ekonomisko stāvokli, bet krieviem – divvalodību. Vai ir šaubas par to, kā intereses gatavojas aizstāvēt Ušakovs un Urbanovičs?
PCTVL ir noiets etaps. Partija ir zaudējusi Krievijas uzticību, reizē arī finansējumu un pārējo Latvijas krievvalodīgo vēlmi par viņiem balsot. Šī publika tic spēkam, un spēks ir tiem, kas ar Krieviju.
Diemžēl vēl aizvien neredzu jēgu rakstīt par kādu no citām partijām. Lielākā daļa no viņām ir tāda pati kā ZRP – sanāk kopā cilvēki, kas nepiedāvā neko jaunu un jēdzīgu, un domā, ka ar skaļu bļaušanu kaut kas mainīsies.
Patiesību sakot, patīkami nav. Jau vairākus gadus iznāk konstatēt, ka esam lielā bedrē, bet partijas domā nevis par to, kā tikt ārā, bet gan par to, kā izveidot tādu cilvēku piramīdu, lai viņi būtu pašā augšā un būtu vismaz saules apspīdēti.
Tiem, kas domā iet uz vēlēšanām, atliek ieteikt uzmanīgi izpētīt, kādas partijas un kandidāti dodas uz Saeimu, un tad balsot tā, kā Latvijas iedzīvotāji balso jau vismaz pēdējos gadus desmit – par mazāko ļaunumu. Lai arī kurš tas būtu.
