Vienīgais laikraksts, ko pasūtu un diezgan cītīgi izlasu, ir «Bauskas Dzīve». Lūk, žēlabu pilns raksts (publikācija 25. novembra avīzē, 2. lappusē)!Jauna sieviete, kura dzīvo kopā ar vīrieti, žēlojas, cik grūti klāsies, ja pagasts noņems pabalstus, ko ir saņēmuši jau četrus gadus. Dzīvo lauku mājā, traktora nav, tādēļ nevar turēt dārziņu. Ziemai dārzeņus negādā, jo nav pagraba. Pastāvīga darba abiem nav, bet pie zemniekiem strādāt ir smagi. Lopus turēt nevar, jo jābrauc pie mammas uz kaimiņu pagastu.Kad labi padomā, gribas teikt – atjēdzieties! Pa četriem gadiem nav varējusi sameklēt darbu 34 gadus veca sieviete! Ko dara tas vīrietis, vai viņš nevar strādāt pie zemniekiem? Lai ziemā būtu, kur turēt saknes, nav vajadzīgs pagrabs. Ceru, ka ir brīvs zemes pleķītis, kur var izrakt bedri, pārklāt to ar žagariem un ar sienu vai salmiem.Par diviem santīmiem kilogramā zemnieki pārdod nestandarta kartupeļus, sakņaudzētāji – nestandarta saknes. Govis, protams, grūtāk turēt, bet kazai vīrieša cilvēks var sapļaut sienu tajās vietās, kur tehnika netiek klāt. Desmit mēnešus divi litri piena katru dienu garantēti.Tā nav valsts nauda, no kuras maksā pabalstus, tie ir jūsu pagastā strādājošo nodokļi. Par kādiem grēkiem tiem, kuri kaut ko domā un dara, vēl jāuztur tādi, kas negrib ķepuroties paši, bet gaida, kad kāds ko iedos? Cik es zinu, Eiropas uztura pakas trūcīgajiem nāk katru mēnesi. Drēbes par brīvu var dabūt, cik vajag. Ja vēl pabalsti, kāda tad vajadzība strādāt? Nav bijis ne kara, ne dabas stihiju, bet trūcīgo vairāk un vairāk sarodas, turklāt jauni, spēcīgi cilvēki. Iesaku pagastiem: to pabalstu vietā nopērciet cirvi, izkapti, lāpstu, zāģi, lai tie, kuri spēj, sāk paši strādāt.
