Rīgas apgabaltiesā norit aktīvs darbs, iztiesājot tā dēvēto 2009. gada 13. janvāra grautiņu krimināllietu. Otrajā tiesvedības dienā tiesa pieņēma lēmumu sadalīt šo lietu trīs atsevišķos procesos. Lai gan tiesa nepaskaidroja, pēc kādiem kritērijiem dalīšana veikta, acīmredzamais nav noslēpjams – krimināllieta sadalīta atbilstīgi apsūdzēto sarakstam, ko iesniegusi prokuratūra celtajā apsūdzībā par masu nekārtībām. Šāds lietas dalījuma kritērijs – apsūdzēto uzskaitījums – neiztur nekādu kritiku. Starp citu, norādītais «liktenīgais» saraksts nav veidots ne pēc alfabēta, ne pēc notikušā epizodēm vai kādiem citiem objektīviem un pieņemamiem parametriem.Lieta sadalīta trīs daļās, taču kādēļ tieši šādā apmērā? Kādi konkrēti rādītāji ir bijuši dalījumam? Uz kāda tiesiska pamata ir izvēlēts mehāniskais dalījums? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tiesa prāvas dalībniekiem nesniedza izprotamu un pieņemamu pamatojumu par veikto tiesvedības dalījumu tieši trīs līdzīgās grupās (pirmajā daļā – 23 apsūdzētie, otrajā – 25, trešajā – 20). Protams, lielas apsūdzēto daļas neizpratne un sašutums bija tikai pašsaprotama un pat dabiska reakcija.Tagad trīs atsevišķās un procesuāli nošķirtās tiesvedībās skatīs krimināllietu, kas joprojām paliek vienots veselums pēc būtības un sūtības. Notikusī lineārā dalīšana neatbilst likumā noteiktajam, jo lietu var sadalīt, «ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai». Pašlaik šo netaisnīgo sadalīšanas lēmumu nav iespējams apstrīdēt, to varēs pārsūdzēt tikai vienlaikus ar tiesas spriedumu.Ja tiesa šo lietu nebūtu «izšķaidījusi» trīs atsevišķās daļās, tad šaubas par lietas objektīvu izskatīšanu, iespējams, būtu mazākas. Taču tagad būtiski tiek ierobežotas apsūdzēto un citu procesa dalībnieku tiesības vienas krimināllietas ietvaros noskaidrot objektīvo patiesību pret izvirzītajām apsūdzībām. Tādējādi, manuprāt, tiek pārkāptas apsūdzēto personu tiesības uz taisnīgu tiesu, ko garantē Sa-tversme un starptautiskie normatīvie akti.Ar veikto lietas dalīšanu neatrisināts paliek jautājums par cietušo pieteiktajām kompensācijām un to pamatotu sadalīšanu. Lietā nav atsevišķi izdalīts konkrēts apmērs, kādā katram apsūdzētajam būtu jāmaksā par nodarītajiem zaudējumiem. Vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā saskaitītie tēriņi tiek prasīti no visiem apsūdzētajiem kopīgi, taču piedzīt izdevumus vienādā apmērā no visiem nebūtu samērīgi un likumīgi.
