Pagājis 21 gads, un mums atkal jābūt gataviem barikādēm. Šoreiz bez ugunskuru dūmu smaržas, negulētām naktīm un lodēm.Būs tikai viena diena, 18. februāris, kad katram, kurš Latvijā jūtas atbildīgs pilsonis, ir jāpauž sava attieksme. Referendums par iespējamību valsts valodas statusu piešķirt arī krievu valodai tomēr notiks. Demokrātiski ierosināto procesu nevar apturēt. Tā 20. janvārī nolēma Satversmes tiesa. Centrālā vēlēšanu komisija referenduma jautājumu precizējusi, lai tas būtu saprotamāks. Vēlēšanu zīmē paredzēts balsotājiem jautāt: «Vai esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» Atbildes trešā varianta nav, tikai «par» un «pret». Katram balsstiesīgajam pilsonim jāapzinās, ko viņa izvēle nozīmēs Latvijai. Mūsu bērniem, bērnu bērniem un turpmākajām paaudzēm. Šī nu ir tā reize, kad nopietni jāpadomā, jo, nobalsojot «par», īstenībā būsi «pret» to, lai vienīgajā vietā uz zemeslodes latviešiem ir sava nacionālā valsts, kur varam runāt latviešu valodā.Piekodināsim saviem studentiem, lai viņi 18. februārī neaizguļas pēc piektdienas vakara «tusiņa» un dodas izpildīt savu pilsoņa pienākumu, atgādinot par to draugiem. Lai laukos un pilsētās kaimiņš palīdz kaimiņu opītim un omītei sameklēt pasi un nokļūt balsošanas vietā! Šim svarīgajam brīdim laiks jāatrod pat Brīvības pieminekļa godasardzes puišiem, lai viņi nekad neaizmirst, par ko stāv.
