Puķu pušķis.Neviens mēs nezinām, kad dzīvē pienāks smagākie brīži. Tādās reizēs cilvēkam ir bezgala svarīgi nepalikt vienam. Savās likstās, kas saistītas ar slimošanu, saprotu un novērtēju, cik daudz labu ļaužu ir tuvākajā apkaimē. Man jāsamierinās ar to, ka pašlaik nevaru iztikt bez aprūpes un citu palīdzības. Kaimiņi ir ļoti saprotoši un atsaucīgi, palīdz, cik vien spēj. Mani spēcina palīgu optimisms un dzīvesprieks. Nenoliegšu, ka jūtos smagi, taču vēl grūtāk būtu, nesaņemot labestību, neizjūtot to, cik daudz par mani rūpējas.Vislielākais paldies Ansim Borkovskim, Irai Maldutei, Gaļinai Vītiņai, ģimenes ārstei Santai Gulbei, viņas palīdzei Daigai Rutkai! No sirds pateicos arī Intai Brūverei, Andai Zeimulei, Ingai un Raitim Vītiņiem, Alkšņu ģimenei. Domās dāvinu viņiem baltas orhidejas, lai ziemas tumšais laiks visiem būtu gaišāks.
