Saltajā 4. februārī biedrības «Latvijas Politiski represēto apvienība» 23. konferencē Latviešu biedrības namā Rīgā bija pulcējušies ap trīssimt delegātu no visas Latvijas.Bauskas politiski represēto klubu «Rēta» dažādu iemeslu dēļ šoreiz pārstāvēja vienīgi Zenta Buceniece. Konferences galvenā tēma bija gaidāmais referendums par krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu, stāstīja Z. Buceniece. Par šo mūsu valstij tik bīstamo kampaņu ļoti korekti runāja Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu priekšnieks, un aicināja 18. februārī iet un balsot pret ierosinātiem Satversmes grozījumiem. Arī citi runātāji lūdza nevienam nepalikt mājās, bet pašvaldībām – palīdzēt lauku cilvēkiem nokļūt līdz vēlēšanu iecirkņiem. Konference pieņēma aicinājumu Latvijas pilsoņiem:«Situācijā, kad Latvijas politisko partiju veidotā valsts pārvalde nav spējusi nodrošināt Satversmes pirmo četru pantu neaizskaramību un Latvijas neatkarībai naidīgi spēki rīko akciju, kas vērsta pret Latvijas valsts nacionālo identitāti, pret latviešu tautu, cenšoties tai uzspiest krievu valodu kā otro valsts valodu, radot etnisku nesaticību, pazemojot latviešus kā nāciju, mēs, PSRS komunistiskā režīma politiski represētie, aicinām visus latviešus un cittautiešus, kam dārga ir Latvijas valsts, tās nākotne, 18. februārī nepalikt mājās un paust visai pasaulei mūsu nostāju. Piedalīsimies referendumā, lai vienprātīgi nobalsotu «pret» krievu valodas izsludināšanu par otro valsts valodu Latvijā, jo tikai vienots «pret» var pārtraukt šo Latvijas neatkarībai draudošo procesu.Dievs, svētī Latviju!»
