Kā rit siltumpiegādātāju darbs? Kādas ir problēmas mainīgās gaisa temperatūras vai citu iemeslu dēļ? Sadārdzinājums «apēd» ietaupīto ALEKSANDRS RŪJA, SIA «ĪSLĪCES ŪDENS» VALDES LOCEKLIS:Uzņēmums apkalpo trīs gazificētas automatizētas katlumājas. Ja salīdzina katlumāju fiksēto ārgaisa temperatūru, šoziem krasu pārmaiņu nav. Ierasti lielie sali ilgst nedēļu, šoreiz bija pusotru nedēļu. Tas nav nekas ārkārtējs. Lai ekonomētu kurināmo, veicām uzlabojumus – atjaunojām siltumtrases. Labums ir acīmredzams – pagājušā gada janvārī Bērzkalnu katlumāja patērēja 39 000 m3, šīgada pirmajā mēnesī 30 000 m3 kurināmā. Problēmas rada cenu celšanās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dabasgāzes cena šogad pieauga par 35 latiem uz 1000 m3. Sadārdzinājums ir vismaz 20 santīmu uz m2. Diemžēl tādēļ mūsu ekonomijas pasākumi nav redzami. Eiropas Savienības finansējumu nevaram piesaistīt mazā apjoma dēļ – mums ir maz patērētāju, un trases nav garas. Meklējam programmas, kurās paredzēta palīdzība nelielajām katlumājām un var startēt ar pašvaldības līdzdalību.Mazajām katlumājām pastā-vēt būs problemātiski, jo gāzes cena ir neadekvāti augsta, bet iedzīvotāju maksātspēja krītas. Parādnieku skaits pieaugs. Piemēram, 2010./2011. gada apkures sezonā maksājumu kavētāji veidoja astoņus procentus no kopējā klientu skaita. Tas nebija liels skaitlis, bet mūsu mazajam apjomam naudas izteiksmē sanāk daudz. Reālās izmaksas būs sezonas beigās JURIS DRIZĻIONOKS, SIA «Iecavas siltums» vadītājs:Šoziem veicas labi – siltumapgāde nav pārtraukta, tās pietiek vajadzīgajā apmērā. Nozīme ir arī veiktajam siltumtrašu rekonstrukcijas projektam – pazemes caurules ir samainītas, siltummezgli mājās iebūvēti, viss darbojas. Siltumu šogad pērkam arī no biomasas koģenerācijas stacijas, kas to pārdod lētāk. Tomēr ir viena problēma – jo ārā ir aukstāk, jo mazāku apjomu no nepieciešamā siltuma viņi mums var iedot. Savu koģenerācijas stacijas projektu vairs nav jēgas turpināt – ir jau par vēlu. Iecavas novada domes deputāti un novada iedzīvotāji vēlas zināt, kad būs lētāks tarifs, jo biomasas stacijas piegādātais siltums ir lētāks, bet to uzreiz pirmajā gadā nav viegli aprēķināt. Reālās izmaksas varēs redzēt tikai kurināšanas sezonas beigās. Teorētiski lielajā aukstumā siltuma piegādātājam ir izdevīgāk strādāt, jo vairāk var pārdot. Tomēr tikai tad, ja visi var samaksāt. Turklāt tas ir atkarīgs no iedzīvotāju maka biezuma, nevis no tarifa lieluma. Pieņemsim, ka vasarā katru mēnesi avansā maksā 20 latu. Rudenī ir jau 120 latu, un situācijā, kad piemirst samaksāt vai ir īslaicīgas naudas grūtības, uzreiz paņem šo summu no avansa un nav problēmas. Šādu iespēju izmanto retais, jo cilvēku maksātspēja ir maza. Siltums izkūp IVARS ČERĻENOKS, Rundāles novada komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs:Aukstā laika dēļ, kas Latvijā valda apmēram no 26. janvāra, Rundāles novadā siltuma ražošanai gāzes patērēts no 53 līdz 61 procentam vairāk nekā iepriekš decembrī un janvāra sākumā. Līdz salam diennaktī tika patērēti 1350 kubikmetru gāzes, turpretī pēdējo desmit dienu laikā apjoms pieauga līdz 1900 kubikmetriem. Saulainē, kur siltuma ražošanai izmanto salmus, diennaktī izlietotas deviņas tonnas salmu, kurpretim iepriekš iztika ar 5,5 tonnām. Rudenī veiktā siltumtrases rekonstrukcija mazināja siltuma zudumus, taču pagaidām neviena daudzdzīvokļu māja Rundāles novadā nav renovēta, tāpēc, arī intensīvi kurinot, daļa siltuma izgaisa caur logiem, durvīm un jumtu. Jāpriecājas, ka šajās bargajās dienās nebija elektroenerģijas padeves pārtraukumu, ne arī nopietnu avāriju.
