Veselības ministre Ingrīda Circene aizvakar parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju.Ko tas varētu nozīmēt? Tad nu, lūk, – ministrija apņemoties nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu, veicināt regulāras veselības aprūpes speciālistu tikšanās ar pensionāru auditoriju, informēt par ārstēšanas pieejamību, finansējumu, veselīgu dzīvesveidu, uzturu un līdzīgi. Līdz šim biju pārliecināta, ka Veselības ministrijas dienišķais pienākums ir informēt iedzīvotājus par veselības aprūpi neatkarīgi no vecuma, dzimuma un seksuālās orientācijas. Tad jau drīzāk ministre varēja būt tik laipna un pie viena paskaidrot Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, ka, piemēram, vēža savlaicīgas atklāšanas programmā mūsu valstī 67 gadi ir vecuma robeža, līdz kurai sievietēm valsts finansē dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes, bet 68 gadi – krūts dziedzeru pārbaudei. Dzīvojot ilgāk, cienījamajām dāmām par savu sievišķo orgānu veselību jāgādā un jāmaksā pašām. Profilaksē kopumā, izņemot bērnu vakcināciju, valsts vispār vairs līdzekļus tikpat kā neiegulda. Tā kļuvusi par katra privāto lietu.Varu piedāvāt ministrijas ierēdņiem, piemēram, uz Bauskas slimnīcas poliklīnikas reģistratūru pārcelt tik vajadzīgo informēšanas un skaidrošanas procesu. Tur varētu sausu muti informēt un skaidrot, kāpēc veselības budžeta finansējums ir nepietiekams un cilvēkiem pašiem ir jāmaksā nevis valsts noteiktā pacienta iemaksa, bet pat 15 līdz 20 latu, lai tiktu pie ārsta speciālista sev vēlamajā laikā, kad šī palīdzība vajadzīga, nevis, piemēram, pēc mēneša.
