Mums uzspiestais referendums, lai piešķirtu otras valsts valodas statusu krievu valodai Latvijā, ir Krievijas specdienestu iniciēts, tā paziņojuši Krievijas režīma opozicionāri un cilvēktiesību aktīvisti.Domāju, daudzi mēs tam arī varam piekrist, jo nekas nenotiek tāpat vien, arī lindermani un viņam līdzīgie parasti mēdz uzrasties īstajā laikā un īstajā vietā. Kaut kā plūstoši ir saskaņots referendums Latvijā un Krievijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa ar vēlēšanu izrādi tūlīt – 4. martā. Šajā pasaulē neviens nav viens, redzamām un neredzamām saitēm esam saistīti. Bieži mums neprasa, vai to gribam, bet 18. februārī vēl tomēr paprasīs – gribam vai negribam divas valsts valodas Latvijā. Tad nu atbildēsim!Mana atbilde – negribu, tādēļ balsošu pret. Man jau gadījies piedzīvot divvalodību padomju gados, kas praksē nozīmēja, ka divās valodās runāja latvieši, bet krievi tikai krieviski. Līga nebija vienkārši Līga, bet Ļiga Janovna, un Jānis bija Jans Pavlovičs. Ja notiktu nepieļaujamais scenārijs, likums prasīs, ka skolās vajadzēs mācīties abās valodās, dokumenti būs jāizdod divās valodās, ielu nosaukumiem uz plāksnēm būs jābūt rakstītiem abās valodās utt. Mums precedents tam ir.Baušķeniece Dzidra Ansone šonedēļ uz redakciju atnesa skaisti nodrukātu provokatīvu kartīti, ko atradusi savā pastkastē. Attēlā Latvijas karogs un tautumeita, uzraksts: «Atbalsti Latviju! Balso par!». Ansones kundze lūdza, lai pasakām cilvēkiem, ka tas ir aplami. Nav jābalso par. Kā gan ar krievu valodu mēs varētu atbalstīt Latvijas valsti?Kāds lasītājs raksta: «Rezultāts pēc referenduma var būt graujošs, jo bezdarbs ir augstāks, kā gribētos, nabadzība ir visur, korupcija zeļ, medicīnas pieejamība ir tikai sapnis utt. Tā kā ir bail no šī referenduma.» Nav jābaidās, jo nedrīkst referendumu par valsts valodu jaukt ar sociālekonomisko situāciju valstī. Šoreiz mums nedrīkst būt protesta balsojums pret valdību, bet tam jābūt balsojumam pret otro valsts valodu. Krievu valoda ne Latviju, ne valsts budžetu neglābs.
